Elīnes tēla atklāsme Leldes Stumbres sirreālistiskajā lugā "Spalvas"

Leldes Stumbres sirreālistiskajā lugā „Spalvas” viens no galvenajiem tēliem ir Elīne. Lugā parādās ļoti daudzas atšķirības starp sievietes vārdiem un rīcību, tādēļ šis tēls ir diezgan pretrunīgs, un tas ļoti spilgti izpaužas gan ikdienas darbos, gan attiecībās ar citiem tēliem.
Lugā Elīne ir tēlota kā skaista un labsirdīga sieviete, kura sava izskata un rakstura dēļ pat ir konfliktā ar māsu Laumu, kas lugā ir diezgan neglīta un ļauna. Manuprāt, Elīnes labās īpašības lugā visspilgtāk izpaužas pašā sākumā, kad tēls vēl nav līdz galam atklāts, un priekšstatu par to veido tikai citu varoņu, piemēram, Reiņa teiktais, ka Elīne „ir skaista, bet nav ļauna”. Taču lugas turpinājumā parādās daudzas citas Elīnes īpašības, kas nemaz nav tik labas, paliek tikai izskats kā gulbim.
Manuprāt, Elīnes rakstura īpašības lugā tiek vislabāk atklātas, kad darbā parādās sirreālisma iezīmes, proti, tēlu līdzība ar dažādiem putniem, jo tādā veidā autore liek saprast, kas notiek katra lugas varoņa zemapziņā. Kad Elīne sarunā ar Reini piemin kaijas, parādās sievietes ilgas pēc brīvības, lai gan tas pat ir pretrunā ar viņas pašas teikto, ka bērni Elīnei ir vissvarīgākais, jo šīs alkas pēc brīvības var izprast arī kā vēlēšanos dzīvot bez bērniem.…