Džons Loks un viņa dabiskā stāvokļa ideja

Otra teorija, kuru Loks centās attaisnot, ir Tomasa Hobsa uzskats, ka valdība ietver sevī pilnīgu pārvaldāmo pakļaušanos valdības absolūtajai gribai, bez šādas pakļaušanās pilsoniska sabiedrība nav iespējama. Loks noliedz šādas teorijas iespējamību, viņš uzskata, ka cilvēku pieredze rāda, ka politiska sabiedrība ir iespējamas ar valdību, kuras vara ir ierobežota. Lokam valdība bija instruments, kas nodrošina indivīdu tiesību aizsargāšanu, valdības nav saimnieks, to brīvprātīgi ir „radījuši” iedzīvotāji, lai tā kalpotu iedzīvotāju labā. Valsts galvenokārt ir nepieciešama, lai pasargātu indivīdu īpašumu.
Ārējās lietas, piemēram, zeme, visiem cilvēkiem ir dota kopīgi, visiem ir vienādas tiesības uz lietām, kas ir dotas dabiskajā stāvoklī, tās nevienam atsevišķi nepieder, tās ir kopējai lietošanai. Taču, tā kā cilvēka darbs ir viņa īpašums, caur darbu viņš var savā īpašumā iegūt arī ārējās lietas. „Lai arī ko viņš pārveido no tā stāvokļa, ko daba tam ir devusi un kādā to ir atstājusi, viņš ir savijis visu ar savu darbu un pievienojis kaut ko tādu, kas ir viņa paša, un tādā veidā padarījis to par savu īpašumu.” Tātad tas, kur cilvēks ir ieguldījis savu darbu, pienākas viņam, tas ir dabiski un taisnīgi.
…