Pēc manām domām dvēsele ir cilvēka personība, kas mājo mūsos. Cilvcēks arī nav pierādījis, ka mums tāda ir vai mūsu organisms nesastāv no vienīgas ķīmijas. Viss ko mēs darām brīžiem liek aizdomāties. Dvēsele ir kaut kas augstāks par mūsu saprašanas līmeni, jo mēs to nevaram redzēt vizuāli, bet katrs sajūtam. Es uzskatu, ka dvēsele pastāv, jo cilvēkā un visā dzīvajā ir kaut kas mistisks. Brīžiem, kad es itkā mājās esmu viens ir tāda sajūta ka vēl kāds atrodas telpā. Dvēsele ir tā, kuru neredz neviens cits, bet tikai mēs. Dvēsele mums palīdz redzēt labāku pasauli nekā tā patiesībā ir. Es uzskatu, ka dvēsele ir tā kura priecājās, bēdājās, līksmo, liek pasmaidīt, vai arī raudāt – emocijas jūt dvesele, bet izpauž ķermenis. Dvēsele meklē sev līdzīgo dvēseli un līdz ar to nosaka kas cilvēkam patīk- smaržas, dzīvesveids, attieksme. Mīlestību nosaka dvēsele viņa izvēlas ar kuru vēlētos būt kopā. Dvēsele ir tā kas ilgojas un nevēlas kādu pazaudēt, kura sūta un izrāda emocijas caur ķermeni. Es uzskatu, ka ir lietas, parādības, kuras nevar izskaidrot pagaidām cilvēki. Daudzi mēģina izanalizēt cilvēka prātus. Izsekot domas, bet tā īsti arī nevar izpētīt to.…
