Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,24 (12%)
Cena ar atlaidi*:
1,75
Pirkt
Identifikators:591877
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Ne jau katram ir lemts atrast dzintaru liedagā un ir tik daudz intereses un naudas, lai iekārtotu personisko dzintara kolekciju. Tāpēc labāk to paskatīties muzejā. Pirmais un slavenākais bijušajā Padomju Savienībā ir Palangas dzintara muzejs, kurš pastāv jau 41 gadu. Tā pastāvēšanas laikā bijušo grāfu Tiškeviču pili apmeklējuši apmēram astoņi miljoni cilvēku no visas pasaules. Arī zagļi. Pārskatāmā pagātnē, kad Lietuva jau atkal bija kļuvusi brīva, garnadžiem bija sakārojies paņemt pašu lielāko dzintara gabalu – "Saules akmeni", kas glabājas muzejā un sver 3524 gramus. Tagad šis dzintara gabals atgriezies savā vietā. (Jāpiebilst, ka Kaļiņingradā atrodas 4,28 kilogramus smags, bet Vācijā – pasaulē lielākais līdz šim atrastais dzintara gabals, kas sver 9,75 kilogramus.) Palangas dzintara muzejā, aplūkojot kādus četrus ar pusi tūkstošus eksponātu, var apjaust miljoniem gadu garo dzintara vēsturi un kāpēc tieši Baltijas dzintars ir vērtīgāks par, piemēram, Indonēzijas, Tibetas, Filipīnu, Austrālijas, Amerikas un tamlīdzīgiem "saules akmeņiem". Pasaulē esot vismaz 150 veidu šādu seno sveķu, kurus citās zemeslodes vietās sauc par rumenītiem, aikanītiem, simetītiem un tamlīdzīgi. To gan vajadzētu pētīt katram pašam.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Divi dzintara muzeji”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/591877

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties