Modernā demokrātija ļoti atšķiras no agrāko laiku demokrātijas, atšķirību, galvenokārt, nosaka tas, ka modernā demokrātija ir nacionāla demokrātija. Modernās demokrātijas galvenā pazīme ir nacionālas valsts esamība. Valstij ir jābūt nacionālai, lai tajā varētu pastāvēt modernā demokrātija.
Demokrātijas pārstrukturēšanās sākās jau 17. gs pirmajā pusē. Demokrātijas attīstību būtiski ietekmēja Angļu revolūcijas laiks. Tās laikā demokrātijas idejas un kustības guva lielu ietekmi. Pirmā modernās demokrātijas rakstītā konstitūcija bija Anglijas konstitūcija, kuru pieņēma 1750. gadā.
Demokratizācijas viļņu laikā sāka parādīties demokrātiskās institūcijas, kuras 20. gs pārņēma daudzas valstis.
Demokrātijas viļņi ir uzskatāmi par politikas fenomenu, svarīga parādība, kas raksturo šos viļņus, ir šo viļņu notikšanas intensitāte visā pasaulē – tie praktiski notika vienlaikus visā pasaulē.
Demokratizācijas viļņi ir process, kura laikā notiek grupu pāreja no nedemokrātisku režīmu uz demokrātisku. Šī pāreja notiek tieši šim periodam specifiskā laikā un saduras ar asām pretrunām saistībā art esošo vadīšanu.
Viļņus raksturo liberāls raksturs un politiskās sistēmas pārstrukturēšana uz daudz demokrātiskākām, taču ne pilnībā.
Modernās demokrātijas attīstības periodā ir sastopami trīs demokratizācijas viļņi. Katra viļņa kāds periods notiek nedemokrātiskos virzienos.
Šiem viļņiem raksturīgi tas, ka tie aptver salīdzinoši nelielu valstu skaitu. Protams ne visas valstīs pārejot no nedemokrātiska uz demokrātisku režīmu ir gājušas caur šiem demokratizācijas viļņiem.
Šie viļņi notika ar starplaikiem un abiem pirmajiem sekoja pretvilnis.
…
