Dabai mēs nekad neesam bijuši nepieciešami. Tie esam mēs, kuriem nepieciešama daba

Mūsdienās cilvēks kļuva par dabas ienaidnieku. Daba ir unikāla sistēma, kur pastāv harmonija, labums, līdzsvars un miers. Tomēr šis nemiers, kas atspoguļo cilvēkus un viņu vēlmi izmantot visu, kas ir apkārt viņiem, savā labā, lai apmierinātu savas vajadzības, padara viņus par stiprākajiem dabas pretiniekiem. Cilvēks cenšas iepazīt apkārtējo pasauli un praktiski ietekmēt to. Dabas loma cilvēka dzīvē ir milzīga, taču to gandrīz nav iespējams saglabāt, un to saglabāt nav nekādas vēlēšanās.
Manuprāt, tieši utopija ir ideālas sociālās struktūras tēls. Tā sākotnēji bija daba pirms civilizācijas attīstības, kad cilvēks bija dabas bērns, kurš iemācījās izdzīvot, atrada uguni, pieradināja dzīvniekus, pastāvēja harmonijā ar dabu, bet nekaitēja tai. …