Brīviņa kungs un Upīšu Mārtiņš A.Upīša romānā “Zaļā zeme”

Labdien, Brīviņ!
Nu jau ir pagājis diezgan ilgs laiks, kopš vairs nedzīvoju pie Jums. Esmu daudz domājis gan par pagājušo, gan gaidāmo. Pamazām mana dzīve kļūst mierīgāka, sāku pierast pie domas, ka pats esmu sev saimnieks, ka nav jākalpo kādam citam. Tomēr vēl joprojām nevaru atbrīvoties no rūgtuma sirdī, kurš mani pārņēma tajā dienā, kad aizgāju no Jums:
“Bija tā, it kā taisītos sevi ar varu raut laukā no turienes, kur piederēju pats un kas man piederēja.”…