Bezdarba mazināšana un nodarbinātības problēmu risināšana ir komplekss pasākums, kur nepietiek tikai ar indivīda vēlēšanos strādāt algotu darbu un iniciatīvu darba meklēšanā. Komplekss ietver valsts iesaistīšanos, kas saistīts ar algu jautājumu, budžeta plānošanu, nelegālās nodarbinātības ierobežošanu un citiem jautājumiem, bezdarba mazināšanā jāiesaistās arī pašvaldību mērogā. Piemēram, attīstot novada iespējas, tā radot jaunas darba vietas, sniedzot atbalstu personām, kas grib uzsākt privāto uzņēmējdarbību u.c.
Protams, starp teorētiski plānot un reāli īstenot dzīvē ne vienmēr var likt vienādības zīmi. Piemēram, lai vai kā pašvaldības gribētu attīstīt savā teritorijā labākus apstākļus, veicināt uzņēmējdarbību, kas veicinātu arī bezdarba mazināšanos (jauni uzņēmumi – jaunas darba vietas), bieži jāsaskaras ar finanšu trūkumu ideju īstenošanā.
Arī individuālie bezdarba mazināšanas pasākumi, gan aktīvie, gan preventīvie ver nesasniegt iecerēto mērķi. Par piemēru ņemot kaut vai personas ar atkarībām, šādos gadījumos jau šie individuālie cēloņi uzliek tādu kā zīmogu. Trūkst motivācijas iesaistīties darba tirgū, ja arī iesaistās, tad atkarības dēļ nespēj pienācīgi veikt darbu, kas rezultātā atkal noved pie palikšanas bez darba.
Darba meklētāju vidū ir arī noteiktas kategorijas personas, piemēram, tādas, kuras meklē darbu, bet reāli nav gatavas to uzsākt, vai arī personas, kuras ir gatavas uzsākt darbu, bet neko nedara, lai to meklētu. Statistikas informācija parāda, ka no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotajiem pēdējo piecu gadu laikā 5-7,5% ir bijuši tādi, kas ir gatavi uzsākt darbu, bet to nemeklē. …
