Es izvēlējos rakstīt par badu Sāhelā, jo mans mērķis bija atrast tēmu ar globālu ietekmi uz zemi. Bet par globālām tēmām uzskata lietas, no kurām atkarīgs cilvēces liktenis, tā pastāvēšana. Jūs varbūt domāsiet, kāds sakars gan man var būt ar kaut kādu tuksnesi otrā pasaules malā!? Bet tā tas nebūt nav, un laika gaitā to pierādīšu. Tātad bads, kā gan tas sakar mūs?! pārtikušus normālus cilvēkus! Bet mēs pat nespējam iedomāties, dzīvojot šeit Latvijā, kurā ne uz pusi nav tik daudz cilvēku, kā tie, kas Āfrikā cieš badu, un ļoti skarbā nozīmē, mums nesaprotamā! Lielākoties bada problēma ir Āfrikā, Āzijā un Centrālamerikā. Tomēr visplašākā mēroga bads ir Āfrikā, Sāhelas zonā, tādēļ sašaurināju savu darbu tieši uz šī apgabala izpēti. Un tātad, mēs visi zinām, ka daudzas lietas dabā ir saistītas, tieši tas pats ir arī šajā gadījumā. Kā rodas šis bads Sāhela zonā?- pavisam vienkārši un tajā pašā mirklī sarežģīti. Šo problēmu izraisa trīs galvenās lietas- nepareiza augsnes apstrāde, pārāk lielie lopu bari, straujais iedzīvotāju skaita pieaugums.
Par badu sauc to, ka nepietiek pārtikas pat maksimāli minimālajai iztikai. Sāhelā bads rodas izplešoties Sahāras tuksnesim, kas katastrofāli samazina pārtikas ražošanai nepieciešamās platības. Nav pārsteigums, bet cilvēks dienā saņem tikai 4/3 no tā kaloriju daudzuma ko vidusmēra eiropietis, bada laikos tas iegūst katastrofālu raksturu. No Sahāras tuksneša izplešanās visvairāk cieš Sengāles, maurānijas, Mali, Burkinafaso, Nigēras, Nigērijas, Čadas, Sudānas, Eritrejas, Etiopijas, Džibutijas un Somālijas iedzīvotāji.…
