Autoritārisms un totalitārisms

Hitlera režīms blakus Staļina režīmam atnesa vislielāko postu Eiropas sabiedrībai. Jau no bērnīnas Hilteram autoritārism nebija svešs, jo viņa tēvs uzskaktīja, ka ir dēla dzīves noteicējs. Hitlera viena no valdošajām īpašībām bija patmīlība jeb narcisms, jo viņš interesējās tikai par savām vēlmēm, savām idejām un mērķiem. Tika izstrādāts arī nacisma programma, kur prioritātes bija sagrānbt varu Vācijā un sākt rasu attīrīšanas programmu, nostirpināt Vācijas varu Centrāleiropā, kā arī iznīcināt PSRS. Hitlera mērķis bija radīt Jauno Eiropu ar utpoisku, izglītotu, atlasītu sabiedrību, kas tā arī nekad netika pilnībā sasniegts.
Autoritārisma un totalitārisma režīmi radās starpkaru periodā, jo demokrātija bija pierādījusi dažādos veidos savu neefektivitāti. Par totalitārajiem vadoņiem kļuva Ādolfs Hitlers Vācijā, Benito Musolīnī Itālijā un Josefs Staļins Padomju savienībā. Situāciju Eiropā noteica tieši šīs trīs lielvaras. Autoritāros režīmus piekopa citur Eiropā un tie nebiija tik drastiski kā to paraugvalstīs. Latvijā Kārļa Ulmaņa autoratīvais režīms bija veidots pēc Italijas parauga, tomēr tam pienāca gals līdz ar Otrā pasaules kara sākšanos.


…