Attieksme pret kultūras mantojumu ASV un Eiropā kontekstā ar "Black Lives Matter" kustību

Tā nav ādas krāsa, kas nosaka cilvēka būtību. Mūsdienās verdzība vairs nav tik aktuāla, taču vēstures pēdas vēl ir palikušas- pret melnādainajiem cilvēkiem izturās pilnīgi citādi kā pret baltādainajiem. Šie notikumi ir saistīti ar atmiņām no pagātnes, kas arī ir kultūras mantojums. Tā kā vēl joprojām pastāv rasisms- ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām- melnādainie cieš no pazemojuma, kas nu jau arī baltādainajiem šķiet nepieņemami.
Es esmu par vienlīdzību cilvēku starpā- rasu vienlīdzību. Es nekad pret cilvēkiem neesmu izturējusies citādi viņu nacionalitātes, kultūras vai rases dēļ. Man tas šķiet netaisnīgi un nepieņemami, jo mēs visi esam tikai cilvēki, kuriem ir dvēsele, jūtas un sirdspuksti. Viss, kas mums atšķiras ir tikai ādas krāsa, kas šķiet tik muļķīgs un netaisns iemesls, lai tādēļ pret kādu varētu izturēties ar necieņu. Es ceru, ka nākotnē šī vienlīdzība būs izcīnīta un ieies kultūras mantojumā ar jauniem pieminekļiem, atmiņām un notikumiem par cilvēku vienlīdzību un mīlestību savā starpā, jo arī melnādaino dzīvības ir nozīmīgas...
…