Atšķirīgā attieksme pret vēsturi un mūsdienu konflikti

Mūsdienās aktuāli konflikti norisinās Bosnijā, Kosovā, Tuvajos Austrumos u.c. Piemēram, kopš Dienvidslāvijas sabrukuma tās teritorijā ir notikuši dažādi nemieri, kuru pamatā ir etniskās nesaskaņas, jo tās teritorijā dzīvo daudz dažādu tautu. Viens no etniskajiem konfliktiem ir Bosnijā un Hercegovinā, kurā par varu cīnās serbi, horvāti un musulmaņi. Horvāti un musulmaņi šajā valstī ir noslēguši pamieru un savā starpā cīnās pret serbiem. Viņi (horvāti un musulmaņi) ir izveidojuši Bosnijas Federāciju, savukārt serbi ir izveidojuši Serbu Republiku. Vēl viens no aktuāliem konfliktiem bija Serbijā un Melnkalnē, kura 2002.gadā savu nosaukumu nomainīja no Dienvidslāvijas uz šo. Slovēnija savu neatkarību no Dienvidslāvijas atguva 1991.gada 25.jūnijā. Un neilgais, taču nežēlīgais konflikts Kosovā, kurš ilga no 1988. gada februāra līdz 1999. gada jūnijam, vēl joprojām Rietumu valdību starpā ir strīdus ābols, apspriežot kolektīvo militāro akciju mērķus un metodes. Šis konflikts pamudināja valdību Belgradā sākt „tīrīt“ Dienvidslāvijas federatīvās republikas (DFR) teritoriju no ne serbu iedzīvotājiem. Savukārt reaģējot uz to, izvērstā NATO militārā akcija bija pirmā šāda mēroga akcija alianses pastāvēšanas laikā. Un, nedrīkst nepieminēt ieilgušo konfliktu starp ebrejiem un arābiem Tuvajos Austrumos, kas jau sen ir kļuvis par masu saziņas līdzekļu ikdienu. Aizvien jauni vardarbības uzliesmojumi pastāvīgi izvirza šo konfliktu uzmanības degpunktā. Pieaugošais upuru skaits liek aplūkot Tuvo Austrumu konflikta eskalāciju un tā izbeigšanas perspektīvas. Tuvajos Austrumos nelaimīgā kārtā ir savijusies kopā vēsture, reliģija un nesenie traģiskie notikumi, veidojot apburto apli, kur viens vardarbības vilnis izraisa nākamo. …