Atainotās tēlu rakstura iezīmes un iegūstamās atziņas Vecā Stendera laicīgās dzejas grāmatā "Ziņģes"

Gaudu ziņģēs vairāk tiek atainoti tēla iekšējie pārdzīvojumi un pārdomas par notikušajiem notikumiem, piemēram, šķiršanos vai nāvi. Savukārt lustēšanās ziņģēs aprakstīti patīkamie, priecīgie dzīves mirkļi. Dabas ziņģes ietver sajūtu gleznas, piemēram, smalki aprakstītas pļavas, puķes un putnu dziedāšanu. Tās ietver Dieva apbrīnošanu par radītajām lietām, kā zilas debesis, dzīvās radības un augus. Jāpiemin, ka gandrīz visās tēmās tiek pieminēts Dievs, tā klātesamība procesos. Cilvēkā mīt ticība, cerība, ka ir kāds augstāks spēks, kas veicina labklājību, piemēram, pabaro putniņu. Dievs tiek slavināts. Autors apgalvo, ka lopi un puķes rāda pateicību. Kurzemes ziņģēs tiek atklāta cilvēka ticība Dieva varai, proti, augstākie spēki par padarītu darbu sniedz zemei labklājību, varenību un auglību.
Šajā grāmatā iekļauta 41 ziņģe, taču kopumā Stenders uzrakstījis vairāk nekā 100 ziņģu. Kā ievadā apgalvo Maija Baltiņa: „Vecā Stendera ziņģes ir tam laikam labā valodā sarakstītas, tēlainas un spilgtas.” Manuprāt, teksti aptver daudz mācību un atziņu, kā arī vēstī par dažādām cilvēka rakstura īpašībām, proti, gan labām, gan sliktām. Manuprāt, apgūstot šīs ziņģes, ikkatrs lasītājs var no tām kaut ko iemācīties, piemēram, kā rīkoties, un kā labāk nevajadzētu. Tās var kalpot kā paraugs savas personības veidošanā.
…