Apturot acumirkli

Citrons... Sāls... Tekila... Mirklis apstājas... Karstasinīga deja uz liktens bāra letes, kādai svešiniecei dāvāta novītusi margrietiņa... Savāds sajūtu virpulis vijas ap sirdi, pavisam neizprotami reibinošs... Bet patiesībā tik ļoti neīsts, viltots un īss...
Uzaust rīts... Kādam citam... Es pamostos no ūdens skaņas. Pazīstama šī pagātnes pile no sarūsējuša krāna, netīra un duļķaina tā pil, pil, pil... Stop! Nē! Vairs ne, tikai ne tā. Pārāk jau skrāpēta manas dvēseles virsma un ar koka karoti grebta sirds. Teiksi apturēt?…