Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie"

Poēmā Čaks ir parādījis galvenās strēlnieku tikumiskās un garīgās vērtības.
Poēmas dzejolis Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem stāsta par strēlnieku uzbrukumiem. Šie uzbrukumi ir ievērojami kā latviešu strēlnieku pirmās uzvaras, kas apturēja vāciešus , kuri virzījās uz Rīgu. Strēlnieki nevēlējās to pieļaut. Tieši šis dzejolis ir pagodinājums tiem, kas izdzīvoja un tiem, kas ne. Dzejoļa pirmās rindas: „.. Rit saule atpakaļ, / Rit,/ Kur tā bijusi kādreiz./ Sūrst sirds man kā iemesta nātrēs.”
Poēmas ievaddaļu veido trīs poēmas: „Lūzumā”, autors skaidro strēlnieku cīņas vēsturisko jēgu, bet „Asinsbalss” un „Strēlnieka balss no kapa” ir autora dialogi ar bojā gājušajiem strēlniekiem. Strēlnieki pārtop par spēku, kuri cīnās visuma cīņās, ne izdomātās, bet reālās. Strēlnieki ir spēks, kas pārveido pasauli. Citās epizodēs autors stāsta par izlūkgājieniem un strēlnieku ikdienas gaitām. Autors iesaistījis arī reālas personības, piemēram, pulkvedis Jukums Vācietis, rotas komandieris Frīdrihs Briedis, kura stingrajā vadībā tika iznīcinātas pirmās kaujas, mīnmetēju komandieris Dambis, kura iesauka bija „ Nāves salas velns”. Bagātas ar spilgtiem iespaidiem ir poēmas „Vēlais viesis” un „Lielais kaps”. „Vēlajā viesī” pirmais kritušais strēlnieks Voldemārs Timma, pēc nāves ierodas mājās pie savas ģimenes. Arī Timma bija reāla persona. „Lielajā kapā” ir aprakstīts, kā komandieris liek strēlniekiem izrakt milzīgu kapu, pašiem sev. Ļoti nozīmīga ir arī epizode „Sprediķis Piņķu baznīcā”.…