Abortam - jā vai nē

Makslīgais aborts vienalga ir kā slepkavība, jo domājot par bērna nākotni, cilvēki domā arī par savu nākotni, kas bieži izrādās pārākumā.
Bieži vien sievietēm nākas izvēlēties abortu, patiesībā, bez viņu piekrišanas, jo izrādās, ka ir smagi slimas vai ir kāda slimība, kuru bērns viņas organismā nevarēs paturēt un piedzims par atpalikušu vai arī ar citām hroniskām saslimšanām. Ja grūtniecība apdraud sievietes veselību vai dzīvību, vai auglim ir iedzimtas anomālijas, kuru dēļ bērns nav spējīgs dzīvot, ar sievietes piekrišanu, grūtniecību var pārtraukt līdz 24. nedēļai. Var Iestāties spontānais aborts, jo pats auglis atsakās būt organismā. Ja aborts notiek pret sievietes gribu (veselības dēļ), tad sekas sievietes veselībai var būt dažādas – gan fiziski, gan garīgi. Sieviete var sabrukt emocionāli, ja grūtniecība ir bijusi plānota un bērniņš ir bijis ļoti gaidīts. Pētot pašu sieviešu viedokļus, sievietes apgalvo, ka nenoliedzami pēc bērna jeb augļa nāves ir grūti dzīvot kādu laiku. Statistika, liecina, ka 70% sieviešu, kas veikušas abortu, piedzīvo zaudējuma sāpes, kas mijās ar sērām un vainas sajūtu par nodarīto. Mātes identitāte tiek ievainota, tiek liegtas rūpes, raizes par nedzimušo bērniņu, vīrieša identitāte iedragāta - ģimenes, sievietes aizstāvja loma paliek nepiepildīta.
…