29. istabas sargeņģelis

Daniela vēma. Toksikoze nu bija uzsākusi savu melno darbu. Darbs bija jāpamet. Pasaule bija sabrukusi...mīļotais cilvēks bija aizbraucis...bez strīdiem un kašķiem...Danielai sāpēja. Viss. Ko ar to iesākt Daniela nezināja...varēja dzert nervu zāles, alkoholu, narkotikas, varēja...bet sāpēja sirds, sāpēja dvēsele...tātad sirds bija...tātad...bija jāatļauj pašai sev atļaut sev...sāpēt...
Pirmās nedēļas Daniela aizvadīja smagos sāpju murgos. Pēc mēneša, skatoties atpakaļ- nebija pat uz ko atskatīties. Tā it kā pirmajās trijās nedēļās būtu dzēsta atmiņa.
Laimīgu Jauno gadu!…