Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
9,99
Ietaupījums:
1,30 (13%)
Cena ar atlaidi*:
8,69
Pirkt
Identifikators:563731
Vērtējums:
Publicēts: 28.10.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  ANOTACIJA    6
  ANNOTATION    8
1.1.  Ievads    9
1.2.  Mazapdzivotas teritorijas (mazpilsetas) visparigais raksturojums    12
1.3.  Udens apgades sistemas    13
1.4  Apdzivotas vietas udensapgades shema    14
1.5.  Spiediens udensapgades sistemas    16
1.6.  Udens paterinš    18
1.6.1.  Udens paterina normas    18
1.6.2.  Udens paterina režims    19
1.6.3.  Udens aprekina paterinš    20
1.7.  Udens ieguves avoti    21
1.7.1.  Virszemes udens apgades avoti    21
1.7.2.  Virszemes udensguvju ietaises    21
1.7.3.  Pazemes udens apgades avoti    22
1.7.4.  Pazemes udensguvju ietaises    23
1.7.5.  Urbto aku aprekins    26
1.8.  Udens pacelamas ierices (sukni)    29
1.8.1.  Suknetavas    35
1.9.  Udens tvertnes    36
1.10.  Arejais udensvada tikls    38
1.10.1.  Udensvada tiklu izbuves shemas    39
1.10.2.  Udensvada tikla aprekins    40
1.10.3.  Udensvada tiklu konstrukcijas un tehniskie parametri    42
1.10.4.  Udensvada caurules un veidgabali    43
1.10.5.  Udensvada noslegarmatura    45
1.11.  Dzerama udens sagatavošana    46
1.11.1.  Galvenie udens sagatavošanas veidi    47
1.11.2.  Speciala udens apstrade    48
  INFORMACIJAS AVOTU SARAKSTS    51
2.1.  Esošas situacijas apraksts un projekta paredzetie pasakumi    52
2.2.  Sagatavošanas projektešanas darbiem    53
2.3.  Udensapgades tikla projektešana    54
2.3.1.  Udens aprekina paterina noteikšana    55
2.3.2.  Udensvada tikla aprekini    56
2.3.3.  Ugunsdzesibas pasakumi    57
2.3.4.  Udensvada iebuves dzilumi    58
2.3.5.  Dzerama udens sagatavošana    58
2.3.6.  Tiklam nepieciešama spiediena nodrošinašana    58
  PIELIKUMS 1. UDENSAPGADES TIKLA GENERALPLANS    60
  PIELIKUMS 2. UDENSVADA TIKLA DETALIZETA SHEMA    61
  PIELIKUMS 3. POSMA 1-2 GARENPROFILS    62
  PIELIKUMS 4. GRIEZUMS 1-1 UN 2-2    63
  PIELIKUMS 5. MATERIALU SPECIFIKACIJA    64
  SECINAJUMI    65
Darba fragmentsAizvērt

Izveidojoties apdzīvotām vietām (pilsētām) ar lielāku iedzīvotāju skaitu, palielinās arī
ūdens patēriņš. Upes, no kurām tika iegūts ūdens, pamazām piesārņojas. Tādos apstākļos iedzīvotāju vajadzībām nācās ūdeni pievadīt dažkārt no liela attāluma, sakarā ar ko izveidojas centralizēta ūdensapgāde.
Latvijā pazemes ūdeņi ir viena no lielākajām dabas bagātībām. Gruntsūdeņi ir pazemes
ūdeņu virsējais slānis, kas parasti atrodas kvartāra perioda nogulumos virs ūdens
mazcaurlaidīgiem iežiem, piemēram māla slāņiem. Ūdenim plūstot pa šiem slāņiem, vietās, kur slāņi iznāk Zemes virspusē, veidojas avoti.
Kvartāra ūdens horizonta biezums, kuru izmanto ūdensapgāde svārstās no dažiem
metriem līdz 50 m, bet ielejveida iegrauzumos 100 un vairāk metru. Virsējie ūdeņi parasti ir
sēkļi. Ūdens saturošais slānis atrodas 1–5 m dziļumā un vienīgi paugurainēs tas atrodas 5-
10 m dziļumā, vietām sasniedzot 20 m. Tāpēc tie bieži ir pakļauti piesārņošanai.
Latvija kopumā ir nodrošinata ar dzerama udens resursiem. Tomer, tie nav teritoriali
izvietoti vienmerigi. Atseviškas vietas Kurzeme (Kolkas apkartne, Liepajas pilseta), Zemgales
lidzenuma un Rigas rajona kvalitativi pazemes udens resursi ir ierobežoti.
Pazemes udenus iegust ierikojot urbumus. Udensguves urbums Latvija var sasniegt
230 m un lielaku dzilumu.
Samazinoties udens apmainai ar atmosferas udeniem, dziluma pazemes udenos
palielinas salu daudzums. Ta rezultata saldudenus Latvija dzilakajos iežu slanos nomaina
saludeni. Saludeni veidojošies pazemes udeniem škidinot iežus. Ši maina notiek no
100 (Kurzemes ziemelos) lidz 400 m (Vidzemes augstiene) dzilumam. Arstnieciba un partika
izmantojamos saludenus sauc par mineraludeniem.
Baldones un Kemeru apkartne sastopami serudeni. Tie veidojas ar organiskaja vielam
bagatiem purva udeniem noklustot gipša nogulumos. To veidošana piedalas bakterijas.
Serudeni kadreiz plaši izmantoja Kemeru un Baldones kurortos dažadu slimibu arstešana.
Lidz ar Latvijas iestašanos Eiropas Savieniba attistiba verojama visas nozares.
Udensapgades pakalpojumu attistibas projektu noluks ir mazinat ekonomiskas un socialas
atškiribas Eiropas Savienibas pilsonu vidu, dodot pilsetas iedzivotajiem iespeju sanemt
dzeramo udeni, kas ir tirs un atbilst Eiropas Savienibas prasibam.
Gandriz visas Latvijas pilsetas (iznemot Rigu) dzerama udens avots ir tikai pazemes
udeni, kuros dzelzs saturs ir diezgan augsts, un, lai sasniegtu Latvijas Ministru kabineta un
Eiropas Savienibas noteiktas normas, udeni nepieciešams atdzelžot. Lai uzlabotu dzerama
udens kvalitati, daudzas pašvaldibas jau veic vai ari plano veikt dzerama udens atdzelžošanu.
Tradicionali udens atdzelžošanai izmanto aeracijas un filtracijas metodi, bet mazas ražibas
iekartas – jonu apmainas metodi, kuras apvieno udens mikstinašanu ar atdzelžošanu.
Ša projekta merkis ir kadam mazapdzivotam ciematam (iedzivotaju skaits ir ap 4000
cilv.) padarit pieejamus centralizetas udensapgades pakalpojumus. Ciemats atrodas Latvija,
Rigas rajona. Šis projekts dos iespeju katram ciemata iedzivotajam sanemt kvalitativu, visiem
esošiem normativiem aktiem atbilstošu udeni. Udens piegadi nodrošinas udens apgades tikls,
bet udens kvalitati – atdzelžošanas iekartas. Projekta paredzets izbuvet jaunu artezisko
urbumu ka ari rekonstruet esošo [5; 18; 20].…

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ūdensapgādes tīklu ierīkošana mazapdzīvotā teritorijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/563731

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties