Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,27 (16%)
Cena ar atlaidi*:
11,93
Pirkt
Identifikators:337144
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 31 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2004.g. - 2007.g.
Darba fragmentsAizvērt

Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām un visstraujākajām izaugsmes nozarēm, un tūrisms tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Tūrisms ietekmē ikvienas sabiedrības sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi, savukārt, minētās sfēras ietekmē tūrisma attīstību.
Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas statistikas datiem tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas (turpmāk tekstā – PTO) prognozēm tūrisma apjoms pasaulē dažādu faktoru rezultātā turpinās pieaugt, divdesmit gadu laikā dubultojot pašreizējo apjomu. Dažādojoties tūrisma produkta pieprasījumam, par lielāko pasaules tūrisma galamērķi kļūs Eiropa (~717 miljoni tūristu gadā), kurā jūtami pieaugs ekonomiski īpaši aktīvā Baltijas jūras reģiona, tai skaitā arī Latvijas, nozīme.
No tautsaimniecības izaugsmes viedokļa tūrismam ir raksturīgs ievērojams multiplikatīvais efekts, jo tas:
rada jaunas darba vietas gan pašā nozarē, gan ar tūrismu saistītajās nozarēs;
ir nodokļu maksātāja valsts un pašvaldību budžetā, investīciju un uzkrājumu avots;
sniedz perspektīvās attīstības un izlīdzināšanās iespējas reģionos.
Arvien palielinās dažādu tūrisma interešu objektu skaits. Tūrisma objekti ir tādi objekti, kas nodrošina tūristu vajadzības un vēlmes pēc atpūtas, izziņas un izklaides jeb rekreatīvās darbības. Tūrisma objektus veido: 
dabas objekti - nacionālie parki, dabas rezervāti, liegumi, unikāli dabas pieminekļi u.c.;
vēsturiskie objekti - pieminekļi, muzeji, kaujas vietas, vēsturiskie nami u.c.;
sociālie un kultūras objekti - kūrorti, atrakciju parki, tematiskie parki, kongresu centri, kazino, muzeji, teātri, koncertzāles u.c.;
sporta objekti - sporta centri, peldbaseini, golfa laukumi, slidotavas, hipodromi u.c. 
Tūrisma attīstību valstī veicina vairāki faktori, piemēram:
1)tūrisma uzņēmumi, iestādes un organizācijas, kas tieši saistītas ar darbību un veicina tūrisma attīstību, piemēram, tūrisma aģentūras, nacionālās tūrisma organizācijas, reģionālās un vietējās tūrisma organizācijas, tūrisma informācijas centri u.c.; 
2)izmitināšanas iestādes, kas nodrošina tūristus ar naktsmītni, piemēram, viesnīcas, kūrortviesnīcas, moteļi, viesu mājas, kempingi, tūristu bāzes u.c.;
3)ēdināšanas iestādes, kas piedāvā tūristiem iespēju paēst, piemēram, restorāni, kafejnīcas, ēdnīcas, bāri, krodziņi, bistro u.c..
Taču tūrisma attīstību nereti valstī kavē arī vairāki dažādi faktori. Tūrisma speciālisti par galvenajiem tūrismu kavējošiem faktoriem uzskata šādus (23;63):
1)valsts un pašvaldību budžeta finansējuma, kā arī valsts atbalsta komercdarbības attīstībai nepietiekamība;
2)nepilnīga un kļūdaina informācija par situācija Latvijā, valsts ekonomisko attīstību, drošību un politisko stabilitāti;
3)nepietiekams tūrisma mārketings vietējā un starptautiskajā tirgū, tūrisma mārketinga koordinācijas trūkums Baltijas valstīs;
4)pasaules mēroga tūristus piesaistoša objektu trūkums;
5)izteikta sezonalitāte;
6)vāji attīstīta vai nekvalitatīva tūrisma infrastruktūra;
7)nepietiekams tūrismā strādājošo izglītības un prasmju līmenis;
8)laikietilpīga robežu šķērsošana un sarežģītas tūrisma formalitātes NVS valstu pilsoņiem, vienotas Baltijas valstu vīzu telpas trūkums;
9)Latvijas iedzīvotāju zemā maksātspēja (attiecībā uz vietējo tūrismu);
10)lēmējvaras un izpildvaras politiska neizpratne par tūrisma nozīmīgumu tautsaimniecības attīstībā, administratīvās kapacitātes trūkums valsts un pašvaldību institūcijas.
        Vairāku minēto faktoru ietekmi varētu novērst vai mazināt, ja valsts, pašvaldības un tūrisma uzņēmēji kopīgi un saskaņoti īstenotu valsts politiku šajā nozarē.
Pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā eiropiešu un citu kontinentu valstu iedzīvotāju interese par šīm valstīm ar katru gadu pieaug. Arī robežu šķērsošana ir kļuvusi daudz vienkāršāka. Tāpēc arī Latvijā strauji sāk attīstīties tūrisms, un tiek uzsākts darbs pie jaunu tūrisma projektu izstrādes un realizācijas. Kā piemēru var minēt jauna starptautiska tūrisma ceļa „Baltijas krasts” veidošanu, kurā ir iespēja iepazīties ar Latvijas un Lietuvas kultūrvēsturi un dabu, kā arī atpūsties pie Baltijas jūras, kas ir slavena ar plašām un smilšainām pludmalēm. Īpaši šeit jāatzīmē  Ventspils un Liepāja – divas lielākās pilsētas Baltijas jūras austrumu piekrastē Latvijā, kas ir uzsākušas mērķtiecīgu un ilglaicīgu sadarbību ar citām ostas un kūrortpilsētām Baltijas jūras krastos, lai šī reģiona tūrisma piedāvājumu veidotu daudzveidīgāku un interesentāku. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tūrisma attīstības tendences Ventspils pilsētā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/337144

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties