Trauksmainības izpausmes jaunākā skolas vecuma bērniem

Nopietnu problēmu bērna personības attīstībai rada tas fakts, ka lielākajai daļai skolotāju raksturīga tieksme kontrolēt audzēkņus, dominēt attiecībās ar viņiem, paust autoritārismu [11].
Mijiedarbībai sistēmā “skolotājs – skolēns” bieži ir negatīvs raksturs. Transakcijas jomā skolotājs ir informācijas avots, viņš uzdod jautājumus un vērtē atbildes; lomu sociālās mijiedarbības jomā viņš ir autoritārs; starppersonu mijiedarbības jomā – personiskais etalons skolēnam. Skolotājs publiski vērtē audzēkņa personību, viņa darbību, tā kā pēdējam tādu tiesību nav. Tāda lomu pozīciju attiecība rada noteiktu sasprindzinājumu attiecībās “skolēns – skolotājs”. Bieži saskarsmē ar skolotāju skolēns izjūt vairāk negatīvu emociju, nekā kādās citās dzīves situācijās [28].
Ja ņem vērā jaunākā skolas vecuma bērnu darbības sfēru (vadošā – mācību) ierobežojumus, kas nozīmē saskarsmes loka šaurumu, tad mijiedarbība ilgāku laiku sākumskolā rada savstarpēju ietekmi, kas noved pie izmaiņām personiskajā sfērā.
Mūsuprāt, trauksmainības problēmas izpēte dod reālu iespēju tās cēloņu noteikšanai un īpatnību izcelšanai ar mērķi plānot psiholoģiski attīstošo un korekcijas darbu jaunākā skolas vecuma bērnu trauksmainības pārvarēšanai.
Pētījuma mērķis: izpētīt trauksmainības izpausmes atšķirības jaunākā skolas vecuma bērniem.
Pētījuma objekts: trauksmainības līmenis jaunākajā skolas vecumā.
Pētījuma priekšmets: trauksmainības dinamikas īpatnības 2. un 3.klases skolēniem.
Pētījuma uzdevumi:
1.Izanalizēt un apkopot mūsdienu pieejas trauksmainības problēmai.
2.Izvēlēties metodiskos materiālus pētījumam.
3.Konstatēt galvenos jaunākā skolas vecuma bērnu trauksmainības izpausmes parametrus.
4.Veikt trauksmainības un attiecību sistēmas “bērns – sabiedrība” savstarpējās saiknes empīrisko pētījumu.
5.Atklāt trauksmainības izpausmes likumsakarības jaunākajā skolas vecumā.
Pētījuma hipotēze: trauksmainība ir jaunākā skolas vecuma bērna personības noturīgs veidojums, kas dinamiski maina objektus atkarībā no to nozīmības subjektam.
Pētījuma metodes: R.Temla, M.Dorkija, V.Amena bērnu trauksmainības tests “Izvēlies seju”; Kondaša sociālās trauksmes modificētā skala “Trauksmainības skala”; V.Mihala projektīvā intervija “Brīnumu pasaule”; eksperimentālo datu apstrādes statistiskā metode “Spirmena rangu korelācija”.
Pētījuma bāze: Daugavpils 10.vsk.: 1999.gadā eksperimentā piedalījās 41 2.klases skolēns, 2000.gadā – 22 3.klases skolēni.
…