NOBEIGUMS
Diplomdarbā izvirzītais mērķis tika sasniegts un uzdevumi tika izpildīti. Darba gaitā skatot pedagoģijas metodikas un psiholoģijas literatūru, jāsecina sekojošo.
1. Cilvēka saimnieciskā darbība, kas ignorē ekosistēmas funkcionēšanas likumus, degradē tās struktūru, samazina vai padara neiespējamu ekosistēmu un tās pakalpojumus, tai skaitā, ainavas veidošanos; kā arī neizbēgami vienkāršo ekosistēmu struktūras un sāk to graut.
2. Sauszemes un ūdens ekosistēmas nenoliedzami ir vērtības, kas būtu jāsaglabā pēc iespējas ilgāk. Sasniegtie materiālie mērķi nesniedz ilgstošu gandarījumu, jo pie lietām pierod un tās ir pārejošas. Rodas jaunas vajadzības un zūd sapratne par paliekošām un klātesošām vērtībām.
3. Svarīgi mācīt skolēniem ģeogrāfiju par vides zinībām skolā ne vien teorētiski, bet arī apgūt tās praktiski, lai krājas pieredze nākotnei. Galvenais piesārņotā vidē problēmas ar ūdens kvalitāti ir viena no būtiskākajām nelaimēm, kas var apdraudēt jebkuras dzīvības formas. Jāieskatās dziļāk arī problēmas būtībā, lai kaitējumu ainavas daudzveidībai mazinātu. Tādēļ temata ”Cilvēka ietekme uz ekosistēmas un ainavas veidošanos mūsdienu Latvijā” apguve ģeogrāfijas stundā 10. klasē” būtu jāiekļauj vidusskolas mācību programmā, lai skolēni zinātu ietekmi un skatītu problēmu risinājumus.
4. Psiholoģijas zināšanas var ģeogrāfijas mācīšanu padarīt emocionālāku, palīdzot rast atbildes uz daudziem jautājumiem, kas rodas mācību procesā. Mācot ģeogrāfiju, svarīgi radīt interesi ikvienam skolēnam, lai mācības būtu sekmīgas, un lai attīstītos ikviena pozitīvās dotības.
5. Stundas gaitā ir svarīga jauniešu kontrole ar acu skatieniem, pozīciju noteikšana, lai sekmīgi noritētu darbs stundā un patstāvīga darbība mājās temata ietvaros. Kā arī audzinātājam jācenšas būt lojālam pret audzēkņiem, vērtēt viņu spējas un atbilstoši, godīgi sadalot pienākumu.
6. Ģeogrāfijā izvēlētā temata apguve tiek sekmēta, izmantojot mācību literatūru, tai skaitā - „Pasaules ģeogrāfija vidusskolai”, kas ir oficiāli apstiprināts mācību grāmata Komplektā ietverta arī darba burtnīca „Pasaules ģeogrāfija vidusskolai” - mācību izdevums skolēniem, un skolotāja grāmata, kas paredzēta skolotājam.
7. Integrējoša pieeja pašreizējā laikaposmā personības attīstība un izglītības jomā ir daudzsološa, jo iespēju ir daudz, kuras tik jāprot pareizi izmantot. Tāpēc ir lietderīgi, izmantot ekoloģijas jomā uzkrāto pieredzi attīstīt un veidot izglītības ekoloģiju.
8. Vecumposma īpašības sekmības veicināšanā notiek ne tikai mācību stundās. Skolēnu attieksmi pret notikumiem un parādībām, viņu uzvedību un rīcību ietekmē gan skolas fiziskā vide, gan psiholoģiskais klimats - savstarpējās attiecības skolā, kā arī iespējas aktīvi darboties, apliecināt sevi.
9. Ja jaunietim ir interese pret ģeogrāfiju kā mācību priekšmetu, tad viņš arī cenšas ievākt sev interesantu informāciju par tematiem. Līdz ar to veidojas motīvs, tik jānoliek mērķis savu interešu sasniegšanai, lai pūles mācīšanās gaita nebūtu veltīgas.
10. Starp Es tēliem notiek pagātnes, tagadnes un nākotnes mijiedarbība, rezultātā veidojas attieksmes pret apkārt notiekošo, veidojas indivīds ar savām izjūtām.
11. Mācību sasniegumu pārbaude neapšaubāmi rosina katra skolēna aktivitāti, izraisa gandarījumu, atklāj trūkumus mācību darbā un iespēju noteikt ceļus to novēršanai. Lai skololēnus novērtētu, tiem ir jāveic apzinātas darbības, kas ir sasniedzama ar pasniedzēja racionālu izturēšanos.
…
