Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,65 (17%)
Cena ar atlaidi*:
17,83
Pirkt
Identifikators:354205
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.10.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 52 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  TAUTAS NOBALSOŠANAS INSTITUTA RAKSTUROJUMS    5
1.1.  Jedzieni    5
1.2.  Klasifikacija    7
2.  TAUTAS NOBALSOŠANAS INSTITUTA VESTURISKA ATTISTIBA    11
2.1.  Šveices un citu Eiropas valstu pieredze    12
2.3.  Latvija notikušas tautas nobalsošanas    26
3.  REFERENDUMI SAISTIBA AR EIROPAS SAVIENIBAS PAPLAŠINAŠANOS    27
3.1.  2003.gada 20.septembra tautas nobalsošana par iestašanos Eiropas Savieniba    28
4.  TAUTAS NOBALSOŠANAS PAŠREIZEJAIS TIESISKAIS REGULEJUMS    33
4.1.  Tautas nobalsošanas instituts dažadas Eiropas valstis    33
4.2.  Tautas nobalsošanas instituts Latvija    40
5.  IESPEJAMIE UZLABOJUMI TAUTAS NOBALSOŠANAS REGULEJUMAM LATVIJA    43
5.1.  Kvorums    43
5.2.  Referenduma agitacijas regulejums    44
5.3.  Iespejas referenduma balsot par vairakiem likuma variantiem    45
5.4.  Vietejo pašvaldibu referendumi    46
  KOPSAVILKUMS    49
  ABSTRACT    52
  IZMANTOTAS LITERATURAS UN JURIDISKO AKTU SARAKSTS    54
  Literatura    54
  Juridiskie akti    56
  Pielikums Nr.1    58
  Pielikums Nr.2    60
Darba fragmentsAizvērt

KOPSAVILKUMS
Magistra darba, petot un analizejot dažadus jautajumus saistiba ar tautas nobalsošanu
darba autors ir nonacis pie sekojošiem petijuma rezultatiem, secinajumiem un
priekšlikumiem, kuri izriet no iztirzajuma satura:
1. Nepastav vienots uzskats par to, ko isti apzime ar jedzienu „plebiscits”, tomer darba
autors vairak piekrit viedoklim, ka musdienas ar šo jedzienu saprot tadu tautas
balsojumu, kas nav noteikts konstitucijas vai likumos, ka ari to, ka musdienas šim
terminam ir vairak negativa iezime.
2. Tiešas demokratijas ideja saka attistities straujak, kad cilveki saprata, ka vinu
priekšstavji nedarbojas vinu intereses.
3. No Belgijas pieredzes var secinat, ka formals vairakums referenduma var nebut
pietiekošs pamats tam, lai referenduma izlemtais jautajums klutu legitims tautas
priekša. Tas ari ir galvenais iemesls kadel tiek noteikti kvorumi ne tikai nosakot
kadam balsstiesigo pilsonu skaitam ir japiedalas referenduma, bet ari kadam
parsvaram ir jabut balsojuma.
4. Starp Satversmes sapulces deputatiem, kuri veidoja Satversmi, nebija nevienas
politiskas partijas izteikts skaitlisks parsvars, lidz ar to var secinat, ka Satversme tika
veidota ka kompromiss starp dažadiem viedokliem, ko ari apstiprina Satversmes
sapulces stenogrammas.
5. Gadijuma, ja tiktu paredzets, ka Saeimu ievel uz 2 gadiem, tad iespejams parlamenta
atlaišanas iespeja Satversme netiktu paredzeta vispar, jo tautai butu iespeja regulari
(reizi divos gados) „audzinat Saeimu” to parvelot.
6. Tikai prakse parbaudot Satversme paredzetos tautas nobalsošanas veidus var
parliecinaties vai to regulejums ir atbilstošs ta merkim. Šaja gadijuma Satversmes
sapulces deputati nebija paredzejuši, ka septinas dienas ir parak iss laiks, lai Valsts
prezidents varetu objektivi izvertetu nepieciešamibu apturet likuma publicešanu uz
diviem menešiem.
7. Satversmes 77. panta paredzetais obligatais referendums tika ieklauts Satversme ar
merkis ne tikai nodot pašus svarigakos jautajumus valsti izlemšanai tautai, bet ari
nepielaut šo pirma, otra, treša vai sesta Satversmes panta grozišanu vispar. Ka ari,
nemot vera to, ka, lai grozitu šos Satversmes pantus ir noteikts tik augsts kvorums
(puse no visiem balsstiesigajiem), šada regulejuma merkis nav noteikt kartibu, kada
50
grozami attiecigie panti, bet ta merkis ir padarit attiecigos konstitucijas pantus par
praktiski negrozamiem, nepielaujot demokratiskas valsts iekartas pamatu mainu.
8. 1998. gada Tika izdariti grozijumi Satversmes 77. panta nosakot, papildinot šo pantu
ar vel diviem „negrozamiem” pantiem (ar vardu „negrozams” šeit darba autors nav
domajis, ka šos pantus nav iespejams grozit, bet gan norada uz to, ka šie panti tiek
ieklauti Satversmes 77. panta, kas ieverojami apgrutina šo pantu grozišanu,
grozišanas iespejamibu samazinot lidz minimumam). Lidz ar šiem grozijumiem par
„negrozamu” kluva Satversmes 4. pants un pats 77. pants. Lidz ar to ieverojami
samazinot iespeju, ka kadreiz tiktu grozits Satversmes 77. pants un pec tam izdariti
grozijumi kada no parejiem „negrozamajiem” Satversmes pantiem.
9. Augstak apskatitie Satversmes panti ietver cetras tautas nobalsošana iespejas. No ta
var secinat, ka Satversme jau 1922. gada, kad ta tika pienemta bija samera moderna
konstitucija no tiešas demokratijas viedokla, jo ta sevi ietvera gan referendumus, gan
veletaju likumdošanas iniciativas tiesibas, gan iespeju atsaukt parlamentu.
10. Vel var secinat, ka Satversme tas sakotneja redakcija nebija nevainoja, taja tomer bija
noverojamas nepilnibas. Pec autora domam redzamaka kluda bija ta, ka 79. panta
netika paredzeti kvoruma nosacijumi likumdošanas iniciativai attieciba uz
likumprojektu nodošanu tautas nobalsošanai.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tautas nobalsošana Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/354205

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties