Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
2,79 (13%)
Cena ar atlaidi*:
18,69
Pirkt
Identifikators:947848
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 40 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 1995.g. - 2007.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    6
1.  Pašpārvaldes būtības, izveides, demokrātiskas darbības pamatjautājumu analīze skolvadības literatūrā un normatīvajos aktos    8
1.1.  Pašpārvaldes jēdziens un demokrātiskas skolas vadības raksturojums    8
1.2.  Izglītības iestādes pašpārvaldes institūciju normatīvā bāze    13
1.3.  Pašpārvaldes institūciju loma efektīvas un demokrātiskas skolas vadības īstenošanā    18
1.4.  Galvenie mērķi un uzdevumi skolēnu pašpārvaldē    22
2.  Baltijas valstu jaunatnes politikas veidošanās pieredzes raksturojums izglītības vadības literatūrĀ    28
3.  Pētījums par skolēnu pašpārvaldes veidošanu un darbību izglītības iestādē    34
3.1.  Skolēnu pašpārvalžu tiesiskie pamati    34
3.1.1.  Izglītības iestādes “A” skolēnu pašpārvaldes tiesiskais pamats un struktūra    34
3.1.2.  Izglītības iestādes „B” skolēnu pašpārvaldes tiesiskais pamats un struktūra    37
3.1.3.  Izglītības iestādes „C” skolēnu pašpārvaldes tiesiskais pamats un struktūra    37
3.2.  Skolēnu pašpārvalde skolu audzēkņu un skolotāju uztverē    39
3.2.1.  Skolēnu pašpārvalde izglītības iestādes „A” audzēkņu un skolotāju uztverē    39
3.2.2.  Skolēnu pašpārvalde izglītības iestādes „B” audzēkņu un skolotāju uztverē    41
3.2.3.  Skolēnu pašpārvalde izglītības iestādes „C” audzēkņu un skolotāju uztverē    42
3.3  Iegūto rezultātu salīdzinājums un analīze    44
  Secinājumi    49
  Izmantoto avotu saraksts    52
  Pielikumi    54
Darba fragmentsAizvērt

Skola ir vieta, kur bērni gūst zināšanas, pieredzi, arī praksi, mācoties un līdzdarbojoties dažādās pašu skolēnu veidotās organizācijās, un viena no tādām organizācijām ir skolēnu pašpārvalde. Skolēna erudīciju mūsdienās vairs nenosaka tikai konkrētā mācību priekšmetā iegūtās zināšanas, bet arī tādas īpašības, kā prasmi uzņemties atbildību, prasmi uzstāties, paust, pamatot savu viedokli, prasmi organizēt pasākumus, prasmi sadarboties un uzticēties. Pastāv uzskats, ka tieši līdzdarbojoties skolēnu pašpārvaldē, skolēns gūst šo neatsveramo pieredzi, manuprāt, ļoti aktuālas īpašības mūsdienu cilvēkam - sabiedrības loceklim. Darba autors skolas gados ir līdzdarbojies skolēnu parlamentā, un novērojis, cik plaši tas paver durvis vispusīgai skolēna attīstībai. Skolēnu pašpārvalde varētu būt kā kompromisa tilts starp skolēniem un skolotājiem, administrāciju, kas ir viens no priekšnoteikumiem harmoniskas vides veidošanai skolā, kas savukārt ir nosacījums paša skolēna attīstībai.
Mūsdienu sabiedrība 21. gadsimtā saskaras ar lielām pārmaiņām. Globalizācijas ietekmei uz pasauli ir iespējami dažādi scenāriji, taču var teikt, ka tas paver iespēju jauniem izaicinājumiem. Valsts kā vienu no savas attīstības stūrakmeņiem ir definējusi izglītību, tās kvalitātes uzlabošanu. Akcents tiek likts uz jaunatni, tās atbildības vairošanu par procesiem valstī, kā arī Eiropā un pasaulē. Informācijas pārpilnības laikmetā ir būtiski spēt izvēlēties svarīgāko, sistematizēt un plānot. Nozīmīga loma šajā procesā ir efektīvai izglītības iestādes vadībai, kas, savukārt, var veidoties, iesaistot jauniešus plānošanas procesos jau skolā, īstenojot pašpārvaldes institūciju darbību dažādās izglītības pakāpēs.
Skolai, lai tā veiksmīgi darbotos, ir jābūt nepārtrauktā attīstībā. Tātad ir nepieciešama sadarbība starp visiem vadības līmeņiem, respektīvi, starp skolas vadību, skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Skolās tiek dibinātas skolas domes, pedagoģiskās padomes, vecāku padomes un skolēnu parlamenti (katrā skolā tie tiek dēvēti savādāk), katrai no šīm institūcijām ir tiesības piedalīties skolas darba vadīšanā, lēmumu pieņemšanā un skolas dzīves uzlabošanā. Katra no šīm institūcijām ir atbildīga par savas sfēras uzlabošanu skolas dzīvē. Skolēnu parlaments vairāk rūpējas, lai skolēniem būtu nodrošināti atbilstoši apstākļi mācību darbam, lai visiem būtu vienādas tiesības un rūpējas par to, lai notiktu sadarbība starp skolēniem un skolotājiem. Pedagoģiskās padomes rūpējas par skolotāju darba uzlabošanu. Taču kopā tām ir viens mērķis - skolas darba uzlabošana.

Maģistra darba temats: Skolēnu pašpārvaldes nozīme izglītības iestādes vadībā.
Objekts: izglītības iestādes vadība.
Subjekts: skolēnu pašpārvaldes darbība.
Maģistra darba mērķis: pamatot skolēnu pašpārvaldes institūciju darbības teoriju un praksi izglītības iestādēs.
Maģistra darba uzdevumi:
1.Analizēt pašpārvaldes institūciju būtības, izveides un darbības pamatjautājumu atspoguļojumu skolvadības literatūrā.
2.Teorētiski pamatot efektīvas un demokrātiskas skolas vadību.
3.Raksturot pašpārvaldes institūciju darbību noteicošos faktorus izglītības iestādēs.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Skolēnu pašpārvaldes nozīme izglītības iestādes vadībā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/947848

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties