Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,41 (17%)
Cena ar atlaidi*:
11,79
Pirkt
Identifikators:521877
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.09.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 45 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2008.g. - 2011.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Šķīrējtiesas jēdziens un vēsturiskā attīstība Latvijā    8
2.  Šķīrējtiesas izveidošana un darbības problēmjautājumi Latvijā    13
2.1.  Šķīrējtiesas izveidošana un tās kompetence    13
2.2.  Šķīrējtiesas līgums    20
2.3.  Šķīrējtiesu reglamentējošie akti un to nepilnības Latvijā    25
3.  Strīdu izšķiršana šķīrējtiesās un piemērojamās tiesību normas Latvijā    30
3.1.  Šķīrējtiesu nozīme strīdu izšķiršanā    30
3.2.  Šķīrējtiesas procesa sagatavošana    33
3.3.  Šķīrējtiesas process    39
3.4.  Materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošana šķīrējtiesas procesā    43
4.  Šķīrējtiesas problēmas, kas attiecas uz šķīrējtiesu nolēmumiem    47
  Secinājumi    56
  Izmantotā literatūra un avoti    58
  Pielikums    62
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Bakalaura darba uzdevums bija analizēt šķīrējtiesas darbības reglamentāciju un praktiskā darba problēmu identificēšana, kā arī izpētīt šķīrējtiesas izveidošanos un attīstību Latvijā.
Izmantojot juridisko literatūra, normatīvos aktus, tiesu prakses un informāciju par šķīrējtiesām Latvijā kā arī interneta resursus, kas autoram ļāva izdarīt šādus secinājumus:
1. Strīda izskatīšanai šķīrējtiesā ir daudz priekšrocību – operatīvāka lietas izskatīšana, mazāki izdevumi, konfidencialitāte, iespēja pusēm pašām noteikt lietas izskatīšanas kārtību, procesu vietu, valodu un veidu, kā arī viens no alternatīvo strīdu risināšanas veidu mērķiem ir atbrīvot valsts tiesas no pārlieku lielas slodzes. Tomēr neraugoties uz valsts tiesu pārslogotību, strīdā iesaistītās puses vairumā gadījumu griežas pēc palīdzības valsts tiesās, jo par autoritatīvāku institūtu tiek uzskatīta tieši valsts tiesa.
2. Latvijā ir vislielākais šķīrējtiesu skaits pasaulē, un lielais šķīrējtiesu skaits sabiedrībā radījis neuzticību šai institūcijai, tāpēc ļoti daudz lietas nonāk valsts tiesās. Šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskās personas un bieži vairākas šķīrējtiesas ir nodibinātas tādēļ, lai atrisinātu tikai kādu konkrētu saimniecisku strīdu, vai viena konkrēta klienta interešu aizstāvībai. Tāpat nav iespējams būt drošiem par šķīrējtiesnešu kompetenci. Un tieši tāpēc daudzi tagad izvairās risināt strīdus šķīrējtiesās. Attiecībā uz lielo šķīrējtiesu skaitu Latvijā, būtu jāpapildina CPL D. Daļas, šķīrērjtiesu reglamenta, 486.1 panta nodaļa, kas noteiktu, ka katrā darbības nozarē drīkst būt ne vairāk kā divas šķīrējtiesas, tādā veidā mazinātu šķīrējtiesu skaitu Latvijā.
3. Šķīrējtiesas līgums ir vienīgais tiesiskais pamats šķīrējtiesas izveidošanai un darbībai. Tas ir neiztrūkstošs un neaizstājams pierādījums jebkuras procesuālās darbības nepieciešamībai un likumībai, sākot ar šķīrējtiesnešu iecelšanu un prasības pieteikuma iesniegšanu un beidzot ar šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes pieļāvumu. Ja šķīrējtiesas līgums nav noslēgts rakstveidā, tas nav spēkā. Ar šķīrējtiesas līgumu ir saistīti vairāki gadījumi ar krāpšanu, tāpēc tas ir uzmanīgi jāizpēta kā arī būtu svarīgi pusei parakstīties uz katras līguma lapas.
4. Šķīrējtiesas process tiek uzskatīts par uzsāktu ar brīdi, kad šķīrējtiesā ir iesniegts prasības pieteikums, vai kad atbildētājs saņem no prasītāja prasības pieteikuma norakstu un paziņojumu par šķīrējtiesneša iecelšanu. Abos gadījumos šķīrējtiesas process faktiski sākās ar prasības pieteikuma saņemšanu. Šāda kārtība pēc savas būtības vairāk tomēr atbilst vispārējai tiesāšanas kārtībai, nevis pasaules praksē esošajai tiesāšanas kārtībai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas un šī ir viena no priekšrocībām, gadījumos, kad puses nevēlas publiski izpaust ziņas par to starpā radušos civiltiesisko strīdu, tā izšķiršanas gaitu un rezultātiem.
5. Šķīrējtiesas principiālā atšķirība no tiesas ir tā, ka šķīrējtiesas sastāvu, pielietojamās procesuālās un materiālās normas, nosaka pašas strīdā iesaistītās puses, bet starptautiskās tiesas process notiek pastāvīgā tiesas institūcijā, kurai ir pastāvīgs sastāvs un kura darbojas, balstoties uz savām pastāvīgām procesuālām normām, un pielieto materiālās starptautisko tiesību normas.
6. Secināju, ka šķīrējtiesas principiālā atšķirība no Valsts tiesas ir tā, ka šķīrējtiesas sastāvu, pielietojamās procesuālās un materiālās normas, nosaka pašas strīdā iesaistītās puses, bet starptautiskās tiesas process notiek pastāvīgā tiesas institūcijā, kurai ir pastāvīgs sastāvs un kura darbojas, balstoties uz savām pastāvīgām procesuālām normām, un pielieto materiālās starptautisko tiesību normas.
Kas attiecas uz šķīrējtiesnešu iecelšanu nepieciešams papildināt CPL 497. panta 2. daļa, ka par šķīrējtiesnesi var kļūt fiziska rīcībspējīga persona ar augstāko juridisko izglītību.


Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Šķīrējtiesas problēmas Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/521877

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties