Latvija ir bagāta ar mežu resursiem, kas katru gadu arvien pieaug. Pašlaik 54% valsts teritorijas aizņem meži un pēc meža platības uz vienu iedzīvotāju Latvija ir starp vadošajām Eiropā. Valstij nav pašai savu fosilo dabas resursu ieguves avotu un tāpēc tie tiek importēti par augstām cenām no Krievijas. Tomēr atjaunojamie dabas resursi mums ir, kāpēc lai tos lietderīgi neizmantotu?
Aizvien pieaugošo gāzes, ogļu un citu fosilo kurināmo cenu dēļ aktualizējas jautājums par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem.
Pēc Ekonomikas ministrijas datiem līdz 2010.gadam Latvijai bija jāsasniedz 49,3% liela „zaļās” enerģijas daļa kopējā saražotās elektroenerģijas apjomā. Skaidrs, ka 3 lielās un aptuveni 150 mazās hidroelektrostacijas vien, kuru enerģētiskais potenciāls jau ir aplēsts, šo procentuālo likmi nevarēs sasniegt. Tāpēc enerģētikas jomā jāievieš aizvien jaunas inovācijas, kuras saistītas ar citiem atjaunojamiem enerģijas resursiem, piemēram, biomasu.
Biomasas produkti ir dažādi – dūņas, salmi, sēklas, atkritumi, koksne, tomēr šajā darbā uzsvars likts uz vienu konkrētu, t.i., šķeldu. Šķeldas kā biomasas produkta priekšrocība - tā ir iegūstama no dažādiem koksnes avotiem – mežistrādes atlikumi, ātraudzīgās koku plantācijas; otrreizējā koksne; koki, krūmi, sīkkoki no ceļmalām, meliorācijas grāvjiem un apaugušajām lauksaimniecības platībām. Visu šo iegūto šķeldas apjomu var izmantot enerģijas ieguvei.
Darba mērķis ir noskaidrot, cik efektīvi gan no enerģētiskās, gan finansiālās puses ir ražot un izmantot šķeldu kā vienu no atjaunojamajiem, vietējiem kurināmajiem siltuma un elektroenerģijas ražošanai, par pamatu ņemot statistiskos datus un izpētot, kāda ir pašreizējā situācija valstī šajā jomā.
Darbā ir aplūkotas šķeldas un citu biomasas produktu, kurus izmanto kā kurināmos, izmantošanas iespējas, salīdzināts to pielietojums, patēriņa un ražošanas apjomi, enerģētiskie rādītāji, apskats no finansiālas puses.…
