Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,22 (15%)
Cena ar atlaidi*:
18,26
Pirkt
Identifikators:241565
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 72 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2004.g. - 2009.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Pievienotās vērtības nodoklis    7
2.  Priekšnodoklis – tā atskaitīšanās priekšnosacījumi    26
2.1.  Tiesības atskaitīt priekšnodokli, ja darījuma partneris dibināts pēc trešo personu lūguma un amatpersonas neveic saimniecisko darbību    43
2.2.  Tiesības atskaitīt priekšnodokli, ja tas iekļauts nepareizajā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā    45
2.3.  Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības veicot dārgus starpniecības pakalpojumus    47
2.4.  Uzņēmēja tiesības balstīties uz Eiropas Kopienas tiesībām, ja tas apzināti piedalījies pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmā    51
3.  Pārmaksātā nodokļu summu atmaksāšanas kārtība    54
4.  Kārtība, kādā fiziskas un juridiskas personas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā    75
5.  Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests personu izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra    82
  Izmantoto avotu saraksts    88
  Tiesību akti, judikatūra    88
  Literatūra    91
  Interneta resursi    91
  pielikums    93
  ES dalībvalstīs noteiktie sliekšņi reģistrācijai ar PVN apliekamo personu reģistrā preču piegādei attālumā    95
  Annotation    96
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Valsts ieņēmumi ir viss, ar ko tiek nodrošināta valsts funkciju finansēšana un valsts eksistence. Neapšaubāmi lielāko daļu no valsts ieņēmumiem veido nodokļi, bez kuru iekasēšanas nav iedomājam valsts pastāvēšana.
Nodokļu maksātājiem apzinīgi un labticīgi jādarbojās līdzi pie likumīgo nodokļu tiesību realizēšanas, jo nodokļu maksātājs vairs nevar tikt ieskaitīts par vienkāršu privātpersonu: likumīgunodokļu maksātājs izpilda publiski – tiesisku funkciju; nodokļu maksātāja tiesiskajam stāvoklim ir sava publiski tiesiskā puse, kas nodokļa maksātāja statusu principā pielīdzina nodokļu orgāna statusam. Nodokļu maksātāja statuss ir publiski tiesisks statuss ne tikai tāpēc, ka nodokļu pienākums vai nodokļu tiesība ir publiska tiesība, bet arī tāpēc, ka tiesiskas valsts attiecīgā tiesiskā organizācija nekur vairs nenostāda pilsoni pasīvā maksātāja lomā, , bet piešķir viņam tiesību aktīvi darboties līdzi nodokļu noskaidrošanā un konkretizēšanā vai nu netieši caur nodokļu maksātāju pārstāvjiem nodokļu komisijās, vai arī tieši – ar deklarāciju iesniegšanu, dokumentu un grāmatu piestādīšanu.1
Latvijas Republikas Finanšu ministrija informē2 , ka ieņēmumi valsts budžetā no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) iekasēšanas no 1997.gada līdz 2006.gadam nepārtraukti ir auguši. Valsts budžeta ieņēmumus PVN 1997.gadā sastādīja 288,52 miljonus latu, 2003.gadā 459,20 - miljonus latu, 2004.gadā - 486,70 miljonu latu, 2005.gadā - 677.10 miljonu latu, bet 2006.gadā jau 930,55 miljonu latu.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2007.gadā iekasēts – 1 202,93 miljonu latu3 , 2008.gadā iekasēts 1 117, 151 miljonu latu4 .
Saskaņā ar likuma "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"" ar grozījumiem uz 2009.gada 16.jūniju 2.pielikumu “Valsts budžeta ieņēmumi” PVN 2009.gadā plānots iekasēt 826,1 miljons latu apmērā.5
Tātad secināms, ka PVN iemaksas valsts budžetā katru gadu līdz 2008.gadam ir pieaugušas. Tomēr, izdarot šādu secinājumu, jāatceras, ka arī cenas katru gadu ir pieaugušas un līdz ar to arī daļēji PVN iemaksas valsts budžetā.
Kā informē Latvijas Republikas Finanšu ministrija6 valsts budžeta kopējie ieņēmumi 2002.gadā sastādīja 1538,7 miljonus latu, 2003.gadā - 1720,7 miljonus latu, 2004.gadā - 2056,3 miljonus latu, 2005.gadā - 2632,5 miljonus latu, savukārt 2006.gadā jau 3301,5 miljonu latu, 2007.gadā - 4218,6 miljonu latu.
Ņemot vērā Finanšu ministrijas sniegto informāciju secināms, ka ieņēmumi no PVN iekasēšanas valsts budžetā 2002.gadā satādījuši 21,9%, 2003.gadā - 26,7%, 2004.gadā - 23,7%, 2005.gadā - 25,7%, 2006.gadā jau 28,1% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem.
Ņemot vērā statistiku secināms, ka PVN no valsts budžeta ieņēmumiem sastāda aptuveni 25%. Tā kā PVN valsts budžetu papildina aptuveni par ¼, tad nodokļa iekasēšana nodrošina efektīvas nodokļu sistēmas funkcionēšanu, kas savukārt nodrošina valsts finansiālās un sabiedrības intereses.
Latvijā likums Par Pievienotās vērtības nodokli7 , ar ko tika ieviests šis nodoklis, stājās spēkā 1995.gada 1.maijā. Līdz ar to pievienotās vērtības nodoklis ir samērā jauns, un tā pielietošana praksē vēl jo projām pilnveidojas.
Darba mērķis ir noskaidrot:
1) Kas ir pievienotās vērtības nodoklis un kā tas tiek aprēķināts?
2) Kādas priekšrocības un kādas problēmas tas var sniegt uzņēmējiem?
3) Kādas ir priekšnodokļa atskaitīšanas prasības tiesību normās un ko vērtē tiesas tiesvedības gaitā?
Lai varētu sasniegt iepriekš izvirzītos mērķus, mans uzdevums būs:
1) izpētīt aktuālo Eiropas Savienības un Latvijas Republikas likumdošanu;
2) salīdzināt valstiskās intereses ar uzņēmēju interesēm;
3) analizēt tiesu praksi.
Apskatāmā jautājuma aktualitāti apliecina uzņēmēju vēlme izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Tā kā uzņēmēji nevar būt droši, ka ir izpildījuši visus priekšnodokļa atskaitīšanas priekšnosacījumus. Tāpat uzņēmēji nevar būt droši par darījuma partneru godprātīgumu, līdz ar to neizmanto tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.
Tā kā viena no galvenajām uzņēmēju problēmām ir tiesiska priekšnodokļa atskaitīšana, tad darbā tiks noskaidrots kādiem priekšnosacījumiem ir jāizpildās, lai varētu atskaitīt priekšnodokli.
Šobrīd likumdošana ir skaidri uzskaitījusi visus nepieciešamos priekšnosacījumus, lai varētu atskaitīt priekšnodokli, tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis , ka ar formālu šo priekšnosacījumu izpildi nepietiek. Līdz ar to darba gaitā tiks noskaidroti ne tikai likumdošanā izvirzītie priekšnosacījumi, bet arī tiesu judikatūra nostiprinātās atziņas, kuru izpildes rezultātā uzņēmējam rodas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.
Tā kā priekšnodoklis ir priekšrocības tiesības, nevis pienākums to izmantot, tad tas rada labvēlīgu augsni to izmantot ļaunprātīgā nolūkā, proti, vai nu izvairoties no nodokļa nomaksas vai arī izkrāpt no valsts budžeta pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu. Lai varētu nošķirt uzņēmējus, kas ļaunprātīgi izmanto šo priekšrocību un godprātīgos nodokļu maksātājus, gan Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID), gan tiesām jānoskaidro vai priekšnodoklis atskaitīts, lai nodrošinātu savus ar PVN apliekamos darījumus, vai arī, lai samazinātu valsts budžetā maksājamo nodokli. Tādejādi darba gaitā tiks noskaidrots kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem VID un Administratīvās tiesas nosaka, ka priekšnodoklis ir atskaitīts ļaunprātīgā nolūkā, pie apstākļiem, ja izpildījušies visi priekšnodokļa atskaitīšanas priekšnosacījumi.
Tiks pētīti būtiskākie likumi: Par pievienotās vērtības nodokli, Par Valsts ieņēmumu dienestu, Par nodokļiem un nodevām un citi, Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī Administratīvās rajona tiesas, Administratīvās apgabaltiesas, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi un Eiropas Kopienu tiesas spriedumi.
Izmantotas tiks šādas tiesību normu interpretāciju metodes: gramatiskā, vēsturiskā, sistēmiskā, teleoloģiskā un analoģiskā.
Pievienotās vērtības nodokļa objekts ir pievienotā vērtība. Pēc savas ekonomiskās būtības pievienoto vērtību veido samaksātā darba alga un peļņa, kas gūta darbības rezultātā, jo materiāla un citas izmaksas būtībā ir iepriekšējo posmu pievienotā vērtība. Tā kā katrai precei vērtība tiek pievienota katrā posmā ražošanas sadales ķēdē, tad arī pievienotās vērtības nodoklis ir daudz posmu nodoklis, kas piemērots caur visu ražošanas un produkcijas ķēdi.
Darbā tiks noskaidrots, kas ir pievienotās vērtības nodoklis, tā piemērošana un likmes. Priekšnodokļa atskaitīšanas priekšnosacījumus, kā tos tulko uzņēmēji, kā Administratīvās tiesas. Tikas noskaidrots kā tiek vērtēts jautājums, ja priekšnodoklis ir iekļauts nepareizajā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā. Tāpat noskaidrošu, kādā veidā uzņēmēji var pieprasīt pārmaksātās nodokļu summas atmaksu. Kā pēdējo apskatīšu kārtību, kādā fiziskām un juridiskām personām ir jāreģistrējas PVN apliekamo personu reģistrā un kādā kārtībā tās tiek izslēgtas no minētā reģistra.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanas kārtība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/241565

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties