Perifērās vēnas katetra aprūpes problēmas ķirurģijas māsu praksē

Secinājumi
1. Biežāk sastopamās māsas darbības, kuras var veicināt perifērās vēnas katetra infekcijas risku ir nepietiekama punkcijas vietas apstrāde (34%), atkārtota punkcijas vietas palpācija (21%) un neprecīzi veikta roku higiēna (17%).
2. Vienīgā pareizā ādas apstrādes tehnika pirms perifērās vēnas katetra ievietošanas ir cirkulārās apstrādes tehnika no centra uz perifēriju, kuru izvēlas 45%. Savukārt, tikpat daudz procentuāli respondentu izvēlas līnijveida tehniku no centra uz perifēriju, kas ir neatbilstoša.
3. Lielākā daļa respondentu veic ādas apstrādi nepietiekami ilgi, neievērojot dezinfekcijas līdzekļa ekspozīcijas laiku. Pareizi atbild tikai 20% gadījumu, ka apstrādi veic 1 minūti, iekļaujot dezinfekcijas līdzekļa nožūšanu.
4. 5% gadījumu perifērās vēnas katetra skalošanu veic ar heparīna koncentrātu, kas ir kategoriski aizliegts, jo var veicināt asiņošanu.
5. No 200 aptaujas dalībniekiem 97 atzīst, ka neveic perifērās vēnas katetra pieejas gala apstrādi.
6. Veicot perifērās vēnas katetra aprūpi visbiežāk nākas saskarties ar tādām komplikācijām, kā hematoma (27%), perifērās vēnas katetra oklūzija (23%), flebīts (21%).
7. Vislielākās problēmas veicot perifērās vēnas katetra aprūpi ir – pacienta hipersensitivitāte; trauslas vēnas, to plīsums/caurduršana; katetra oklūzija, caurlaidības uzturēšana; laika trūkums, liels pacientu apjoms.
…