Mazbērna jeb agrīnās bērnības vecumposmā, kas ir no viena līdz trīs gadu vecumam, sāk attīstīties bērna personības galvenās kvalitātes – ES koncepcija, pašvērtējums, saskarsmes prasmes un iemaņas, sociālās lomas, priekšmetu nosaukumu un to funkcionālā apguve, egocentriskās runas apguve. Lai šie procesi risinātos veiksmīgi un tiktu sekmēta bērna attīstība, viens no priekšnoteikumiem ir bērnu iesaistīšana rotaļās, jo rotaļa ir bērna dzīvesveids, kas vislabāk sagatavo bērnu dzīves darbībai.
Rotaļas ir bērna dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tajās viņš apgūst sev apkārtējo pasauli. Iesaistoties rotaļās, bērns attīstās ne tikai fiziski, bet arī garīgi - attīstās viņa matemātiskā domāšana, uzlabojas koncentrēšanās spējas, veidojas valoda, un spēja izteikt savas sajūtas. Pieaugušie – vecāki vai pirmskolas iestādes skolotāji var veicināt ilgstošāku bērna uzmanības koncentrāciju un sarežģītāku rotaļas darbību izpildi, nepieciešamības gadījumā palīdzot ar padomu un bērnu psiholoģiski atbalstot.
Bakalaura darba autore uzskata, ka bērnam nepieciešams vingrināt sensorās sajūtas un pirmskolas skolotājam vajadzētu radīt tādu vidi, lai ar dažādu sajūtu materiālu palīdzību bērns mācītos dzirdēt dažādas skaņas, ar tausti un redzi atšķirtu priekšmetu krāsu un formu. Apzināta dažādu sajūtu uztveršana bērnam dos iespēju iepazīt pasaules daudzveidību. Šo procesu veiksmīgi var virzīt, izmantojot rotaļlietas.
Rotaļlietas un rotaļu materiāli ir daudzveidīgi. Pētījuma autore uzskata, ka bērnam piemērotāka, mīļāka un motivējošāka turpmākai darbībai būs paša bērna vai pedagoga darināta rotaļlieta, nevis rūpnieciski izgatavots rotaļmateriāls, kas iespējams, būs glītāks.