Kopsavilkums
1. Noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšana jeb naudas atmazgāšana ir plaša mēroga problēma, kas, attīstoties ar internetu saistītām tehnoloģijām, strauji izvēršas, pieaugot noziedzīgās pasaules darbības apjomiem un vairojoties lielām starptautiskām grupām un organizācijām, kas nodarbojas ar noziedzīgā ceļā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu. Tieši tādēļ šī problēma bija, ir un būs aktuāla mūsdienās.
2. Noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanu saista ar legalizāciju vairākos etapos un darbību virkni, kuru gaitā nauda vai citi noziedzīgi iegūti līdzekļi tiek apgrozīti, lai veikto darbību rezultātā tie iegūtu šķietami likumīgu izcelsmi. Šādas kompleksas, vairāku etapu darbības ir raksturīgas noziedzīgām grupām, kad legalizācijas shēmas ir labi izplānotas un vērienīgas pēc finanšu apjoma.
3. Lai cīnītos ar naudas atmazgāšanas problēmu, ir izdoti vairāki starptautiski normatīvie akti, piemēram , Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas un Eiropas Savienības direktīvas, kuru mērķis ir pēc iespējas vienveidot noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanu starptautiskā mērogā.
4. Daudzas Eiropas valstis cīņu pret noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju uzsāka astoņdesmitajos gados, un jau ir paguvušas apkopot tiesu praksi un tām ir pieredze starptautiskā tiesiskā regulējuma izstrādē. Kā piemēru var nosaukt tā dēvētās Bāzeles komitejas izstrādātās rekomendācijas par banku operācijām. Tās sastāvā ietilpst ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija, Itālija, Beļģija, Apvienotā Karaliste, Šveice un Zviedrija.
5. Latvijas Republikas normatīvie akti, kas regulē noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju, atbilst starptautisko normatīvo aktu noteiktajām obligātajām prasībām ( piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK ).
6. Lai noziedzīga nodarījuma sastāva jēdziens dotu pietiekamu norādi uz nodarījuma prettiesiskumu un kaitējuma smaguma pakāpi, tajā jāietver pazīmju kopums, kas gan ir kopīgs visiem noziedzīgo nodarījumu sastāviem, gan vienlaikus dod arī iespēju to izmantot katra konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanā vainīgās personas darbībā vai bezdarbībā.
7. Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā ir tādi prettiesiski darījumi, kas apdraud valsts tautsaimniecības intereses materiālo vērtību ražošanas, sadales, maiņas, patēriņa un citās ar ekonomisko darbību saistītās sfērās. Tātad, par noziedzīgā nodarījuma apdraudējuma grupas objektu uzskatāmas uzskaitītās tautsaimniecības intereses. Taču uzskatīt vienīgi tautsaimniecības intereses finanšu – kredīta sfērā par nozieguma objektu, kā tas norādīts Krimināllikuma komentāros, nav pilnīgi. Tās ir arī ekonomiskās intereses.
8. Ar KL 314.panta noziedzīgā nodarījuma grupas objektu tiek apdraudētas jurisdikcijas intereses noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un apkarošanā, atšķirībā no KL 195.panta,kur grupas objekts ir tautsaimniecības intereses.
…
