Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
1,99 (14%)
Cena ar atlaidi*:
12,21
Pirkt
Identifikators:156411
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.07.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 23 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2004.g. - 2007.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  ANOTĀCIJA    4
  AHHOTAЦИЯ    6
  SATURS    7
  IEVADS    8
ANALĪTISKĀ APSKATA DAĻA    10
1.  Bezdarbs un ar to saistītās problēmas    10
1.1.  Bezdarba vēsture    11
1.2.  Bezdarba veidi    12
1.3.  Bezdarba mērīšana un līmenis    15
2.  Darbaspēka analīze    16
2.1.  Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji    17
2.2.  Darbaspēka pielāgošanās spēja    20
3.  Eiropas Savienības struktūrfondi    20
II  PĒTĪJUMU UN APRĒĶINU DAĻA    26
1.  Nodarbinātības un bezdarba analīze Latvijā    26
1.1.  Nodarbinātība Latvijā    26
1.2.  Bezdarbs Latvijā    32
2.  Nodarbinātības veicināšanas politika    41
3.  Aktīvie nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi    43
4.  Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda izmantošanas perspektīvas    49
  NOBEIGUMS    54
  BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS    56
Darba fragmentsAizvērt

1. Bezdarbs un ar to saistītās problēmas

Bezdarbu uzskata par ekonomisku un sociālu problēmu jebkurā sabiedrībā, un tam ir vairāki iemesli. Bezdarba esamība uzrāda resursu zaudējumu ekonomikā kopumā. Pašreiz bezdarba problēma ir ļoti aktuāla gan indivīdiem, gan valdībām.
Bezdarba dinamiku dažkārt saista ar kompensācijas teoriju. Sevišķi, analizējot tehnoloģisko un struktūru bezdarbu, min, ka darba vietu pagaidu samazināšana tiek kompensēta ar jaunu darbavietu radīšanu citās nozarēs, piemēram, nozarēs, kas ražo jaunu tehniku, kuras apkalpošana prasa mazāku darbinieku skaitu. Šāda darbavietu starpnozaru kompensācija nespēj nodrošināt līdzsvaru darbaspēka tirgū. Iemesls ir vienkāršs: tie, kas zaudē darbu, pēc savas kvalifikācijas un pieredzes nespēj aizpildīt jaunas darbavietas modernās tehnikas nozarēs. [14, 267.lpp]
Jebkurā tirgus ekonomikas valstī, arī Latvijā, vērojams, ka pastāv arī vakantas darbavietas. Problēmai nav pozitīva risinājuma tāpēc, ka šie konkrētie bezdarbnieki pēc profesijas, kvalifikācijas nav spējīgi izpildīt darbu vakantās darbavietās.
Ļoti aktuāla ir bezdarbnieku pārkvalifikācijas problēma. Tas izvirza noteiktas prasības arī izglītībai. Tai jābūt tādai, lai darbinieks savā darba mūžā (45 – 50 gados) spētu 4 – 5 reizes pārkvalificēties vai vismaz kāpināt savu kvalifikāciju. Šī problēma sarežģītāka ir tiem bezdarbniekiem, kas pārkāpuši 50 gadu slieksni, kad jaunā uztvere ir apgrūtināta. [14, 268.lpp]
Bezdarbu brīžiem saasina dzīvesvietas un dzīvokļu problēma. Piemērotas darbavietu vakances ir vienā rajonā, bet bezdarbnieka dzīvesvieta, namīpašums ir citā rajonā. Attīstītās tirgus ekonomikas zemēs dzīvokļu problēma nav uzskatāma par grūti pārvaramu šķērsli bezdarba pārvarēšanai. Sarežģīta šī problēma ir Latvijā, kur vakantās darbavietas nav nodrošinātas ar iespēju nomāt dzīvokli.
Viena no problēmām, kas skar bezdarbu, ir vecuma ierobežojumi. Daudzu valstu presē, kur publicē darbaspēka piedāvājumu, bieži vien ir piebilde: vakanta darbavieta gaida darba ņēmējus, ne vecākus par 35 gadiem. Šajos vecuma ierobežojumos ir manāmi pārspīlējumi, kas vairo bezdarbnieku skaitu. Ar bezdarba problēmu saistās pensijas vecums.
Ir arī tā saucamie „profesionālie bezdarbnieki”, pilnīgāka bezdarba sociālā aprūpe vairo to darbinieku skaitu, kas gatavi iztikt no bezdarbnieku pabalsta, t.s. „profesionālos” bezdarbniekus. Tāpēc daudzās valstīs ierobežo bezdarbnieku pabalstu ilgumu. „Profesionālie” bezdarbnieki pielāgojušies arī šiem apstākļiem. Pilnīgi izmantojot bezdarba pabalstu saņemšanas atļauto laiku, tie uz īsu laiku iesaistās darbā, atrod likumīgu ieganstu kļūt par bezdarbnieku un no jauna izmanto bezdarbnieku aprūpi. Šāds process var ilgt gadu desmitiem līdz pensijai.
Bezdarbs nozīmē, ka netiek pilnībā izmantots, daļēji paliek dīkā „cilvēciskais kapitāls”, viens no aktīvākajiem ražošanas resursiem. Tādējādi reālais kopprodukts ir mazāks par potenciālo, kas samazina iedzīvotāju patēriņa un uzņēmējiem investīciju iespējas. Pastāvot ilgstošam bezdarbam, tiek zaudētas darba iemaņas un kvalifikācija. Rodas neatgriezeniski tautsaimnieciski zaudējumi lielos apmēros. [14, 272.lpp]
Vislielākais cietējs ir pats bezdarbnieks, viņa ģimene. Raksturīgi, ka bezdarbnieki visupirms žēlojas par īpašu morālo depresiju. Diendienā no rīta celties ar apziņu, ka tev nav jāiet darbā, ka tavas darba iemaņas, zināšanas, kvalifikācija nav sabiedrībai vajadzīgas, morāli nospiež cilvēku, negatīvi iespaido bezdarbnieka psihi, gaisotni ģimenē. Saņemdami bezdarbnieku pabalstu, ģimene pārtikai, neatliekamiem izdevumiem netaupa. Jāatliek ir ilgstošās lietošanas patēriņa priekšmetu iegāde vai atjaunošana (jaunas automašīnas pirkšana). Rodas problēmas ar bērnu maksas izglītošanu. Tā ir realitāte, ka tirgus ekonomikas apstākļos cilvēki visvairāk baidās no bezdarba morālu apstākļu dēļ. [14, 272.lpp]


1.1. Bezdarba vēsture

Divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados gan Eiropā, gan Latvijā notikušas būtiskas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas, kas pilnīgi izmainījušas gan daudzu valstu saimniekošanas un sociālo sistēmu, gan arī šo valstu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un pasaules uztveri. Lielākajā daļā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu komandu administratīvās saimniekošanas sistēmas sabrukums un pāreja uz tirgus ekonomikas attiecībām noteica jaunu vērtību sistēmu izveides nepieciešamību gan valstī kopumā, gan katram valsts iedzīvotājam individuāli. Latvijai šīs pārmaiņas papildus nozīmēja jaunu politisku apziņu – saimniekošanu neatkarīgā valstī. Pagājušā gadu desmita procesi Eiropā ir vēsturiski unikāli, jo saistīti ar grandiozām mērķtiecīgi organizētām pārmaiņām, kas notikušas tik īsā laika periodā un tik plašā teritorijā.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Nodarbinātības un bezdarba problēma Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/156411

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties