Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:689530
 
Vērtējums:
Publicēts: 16.06.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 24 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  LĀZERU UN LĀZERDIOŽU AKTUALITĀTE UN PIELIETOJUMS    1
1.  LĀZERU UN LĀZERDIOŽU DARBĪBAS PRINCIPS    3
1.1.  Gaismas emisija    4
1.2.  Gaismas īpašības    4
1.3.  Optiskais rezonators    5
1.4.  Aktīvā vide (pusvadītāju struktūra)    7
1.5.  Pusvadītāju lāzeru struktūra    8
1.6.  Barošanas avoti    10
1.7.  Izstarotā gaisma    11
1.8.  DBR lāzeri    11
1.9.  DFB lāzeri    12
1.10.  VCSEL lāzeri    13
2.  GAISMAS AVOTU PARAMETRI    15
2.1.  Viļņa garums    15
2.2.  Optiskā jauda    16
2.3.  Spektrālais platums    17
2.4.  Modulācijas ātrums    18
2.5.  Koherences garums    19
2.6.  Koherences laiks    19
3.  LĀZERU UN LĀZERDIOŽU PARAMETRU NOVĒRTĒJUMS    20
3.1.  Optisko mērījumu iekārtu tehnisko specifikāciju novērtējums    20
3.1.1.  AGILENT 81989A un 81949A lāzeri    20
3.1.2.  DFB lāzer diodes    22
3.1.3.  ADVANTEST Optiskā spektra analizators    23
3.1.4.  Mērījumu shēma    23
3.2.  Optisko mērījumu iekārtu tehnisko specifikāciju novērtējums    25
3.2.1.  Agilent 81949A lāzera parametru analīze    25
3.2.2.  Agilent 81989A lāzera parametru analīze    29
3.2.3.  DFB lāzerdiožu parametru analīze    33
4.  IEGŪTO REZULTĀTU NOVĒRTĒJUMS    37
5.  LITERATŪRAS SARAKSTS    41
6.  PIELIKUMS    42
Darba fragmentsAizvērt

1.4. Aktīvā vide (pusvadītāju struktūra)
Aktīvā vide ir vide, kura pastiprina gaismas jaudu, parasti gaismas stara veidā. Aktīvā vide ir nepieciešama, lai kompensētu rezonatora zudumus. Par cik aktīvā vide piešķir enerģiju pastiprinātajai gaismai, arī tai pašai ir nepieciešams saņemt enerģiju. Procesu, kurā aktīvajai videi tiek pievadīta enerģija, sauc par sūknēšanu. Par sūknēšanas avotu var kalpot elektriskā strāva vai arī gaisma, ar īsāku viļņa garumu kā signāla viļņa garums. Absorbējot pievadīto enerģiju, aktīvā vide ierosina fotonus pāriet uz augstāku enerģijas līmeni, tādējādi izraisot stimulēto emisiju. Pastiprinājums rodas stimulētās emisijas pārejas laikā uz mazāku enerģijas līmeni. Par aktīvo vidi izmanto: gāzes, kristālus, krāsvielas, pusvadītājus.
Kristālā diskrētie enerģijas līmeņi katrā atomā paplašinās līdz enerģētiskajām joslām. Katrs kvantu stāvoklis atomā rada noteiktu enerģijas joslu. Kristāla savienotās stāvokļu kombinācijas kļūst par valentām joslām (VB), bet šo stāvokļu nesavienotās kombinācijas kļūst par vadāmības joslām (CB). Enerģijas atšķirība starp valentām un vadāmības joslām tiek saukta par enerģijas spraugu. Ja valentās joslas ir daļēji pildītas, tad šis materiāls ir p-tipa, bet ja vadāmības joslas ir daļēji pildītas, tad šis materiāls ir n-tipa. Lai noteiktu elektronu stāvokli pusvadītājā ir pielietots Fermi līmenis. Tas ir enerģijas līmenis, kuru ieņem elektrons. Fermi līmenis (EFP) p-pārejā atrodas tuvu valences joslai un EFN n-pārejā blakus vadāmības joslai. Kad pusvadītāji ar dažādām joslu struktūrām tiek kombinēti, izveidojas heteropāreja. Par diodi tiek saukta p-n heteropāreja. Elektroni un caurumi pārvietojas uz otru pusi dažādu Fermi līmeņu dēļ. Tie savienojas savā starpā atstājot p-pusi ar negatīvu lādiņu un n-pusi ar pozitīvu lādiņu. Šis reģions tiek saukts par telpas lādiņa slāni (SCL). …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties