Latvijas valsts budžets un budžeta plānošana valsts iestādēs

Secinājumi:
1. Izvirzītā hipotēze apstiprinās. Analizējot apkopoto informāciju, nav viennozīmīga pamata uzskatīt, ka valsts iestādēm trūkst finanšu līdzekļu, jo apkopotie dati liecina, ka tieši gada beigās tie tiek tērēti, cenšoties tos maksimāli pietuvināt nullei vai pat pārtērēt, jo Latvijā pastāvošais inkrementālais jeb papildinošais budžeta modelis mudina iztērēt esošo budžetu, lai tas tāds tiktu uzturēts arī nākamgad.
2. Valsts budžeta veidošana ir galvenais politikas attīstības un atbildības instruments jebkurā valstī vai reģionā.
3. Budžets ir jāplāno tā, lai tas būtu caurspīdīgs, pārskatāms, efektīvs, ticams, ar konkrētiem mērķiem un pārdomātiem lēmumiem, tas nozīmē, ka visām valsts institūcijām ir jābūt vienotām, uz kopīgu mērķi vērstām.
4. Latvijā tiek īstenots inkrementālais jeb papildinošais budžets, kas veidojas no “bāzes” izdevumiem, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī. Atsevišķai budžeta pozīcijai tiek izmantots nulles budžeta elements, piemēram, iemaksām ES budžetā. Inkrementālajā budžetā ir neizbēgams izdevumu palielinājums, jo “bāzes” izdevumi jeb izdevumi, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, tiek apstiprināti automātiski.
5. Latvijā īstenotā budžeta plānošana, balstoties uz pieņemto budžeta plānošanas modeli, veicina iztērēt visu budžetu, lai nodrošinātu “saprātīgu” piešķirto līdzekļu apjomu nākamajā periodā.
6. Nulles budžeta modelis ir balstīts uz to, ka līdzekļi tiek piešķirti, balstoties uz programmas efektivitāti un nepieciešamību.…