Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:512233
 
Vērtējums:
Publicēts: 25.07.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 32 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    6
1.  IEDZĪVOTĀJU DZĪVES KVALITĀTES JĒDZIENS    8
1.1.  Iedzīvotāju dzīves kvalitātes jēdziens    8
1.2.  Demogrāfiskā situācija Latvijā    12
1.3.  Nodarbinātība un bezdarbs    31
2.  NODOKĻU IETEKME UZ IEDZĪVOTĀJU DZĪVES KVALITĀTI    38
2.1.  Iedzīvotāju ienākuma nodoklis    38
2.2.  Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas    46
2.3.  Pievienotās vērtības nodoklis    57
3.  IETEIKUMI NODOKĻU PILNVEIDOŠANAI DZĪVES KVALITĀTES UZLABOŠANAI    66
3.1.  Individuālā pētījuma par nodokļu ietekmi uz iedzīvotaju dzīves kvalitāti rezultātu apkopojums    66
3.2.  Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā    71
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    79
  BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS    82
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot diplomdarbu, autore ir izdarījusi sekojošus secinājumus:
1. Dzīves kvalitāte ir komplekss sociāls, ekonomisks, politisks jēdziens, kas aptver plašu valsts iedzīvotāju dzīves apstākļu kopumu, ko raksturo gan indivīdam pieejamais patēriņa līmenis, gan sociālo pakalpojumu klāsts un kvalitāte, kā arī iespēja iegūt izglītību, dzīvot ilgu un veselīgu mūžu, piedalīties valsts politiskajā dzīvē, ka arī jelkāda veida diskriminācijas dzimuma, etniskās piederības, rases, reliģijas, invaliditātes, seksuālās orientācijas un vecuma dēļ izskaušana, tādējādi radot indivīdam iespējas realizēt savu potenciālu sabiedrības labklājības veidošanas procesā.
2. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 90-tajiem gadiem Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 2,67 miljoniem līdz 2,00 miljoniem iedzīvotāju, negatīvā dabiskā pieauguma un migrācijas saldo rezultātā.
3. Lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa, katrai sievietei summārajam dzimstības koeficientam vidēji ir jābūt 2,2, t.i.uz vienu sievieti 2,2 bērni. 2013.gadā Latvijā summārais dzimstības koeficients bija 1,5 bērns uz vienu sievieti. Vidēji ES dzimstības koeficients ir 1,6 bērni uz vienu sievieti. Latvija nesasniedz ES vidējo līmeni.
4. Eiropas Savienības valstis bērnu un ģimeņu atbalsta politikas pasākumos iegulda apmēram 2,5% – 4% no iekšzemes kopprodukta. Latvijā demogrāfiskajai politikai vidēji tiek novirzīts vismazāk līdzekļu – 1,2%.
5. Latvijā ir viszemākais ģimenes pabalsta vidējais apmērs Baltijā un ES valstu vidū - 11,4 eiro mēnesī jeb 10% no pabalsta vidējā apmēra ES valstīs – 114 eiro mēnesī. Igaunijā ģimenes pabalsts ir 19,2 eiro (par pirmo un otro bērnu, vēlāk pabalsts pieaug), Lietuvā – 22 eiro mēnesī.
6. Emigrācijas cēloņi Latvijā ir zemas algas, dzīves dārdzība, augsti nodokļi, bezdarbs.
7. Minimālā darba alga Latvijā ir 320 eiro un tā ir ceturtā zemākā Eiropas Savienībā.
8. 2013.gadā bezdarba līmenis Latvijā - 18 augstākais no ES valstīm un sastādīja 11,9 %. Igaunijā bezdarba līmenis sastādīja – 8,5%, Lietuvā - 12,4%.
9. Nodarbinātības valsts aģentūra vidēji menesī reģistrē 2,441 jaunas darba vietas, bezdarbnieku skaits mēnesī pārsniedz vidēji 93 tūkstošus iedzīvotāju. Latvijā ir maz jaunu darba vietu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties