KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autore izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Neatkarīgi no politikās un ekonomiskās iekārtas, gadsimtu garumā ikvienā valstī ir pieņemta un nepārtraukti precizēta kriminālsodu sistēma, kas ar valsts varas aktīvu iesaistīšanos kalpo sabiedrības audzināšanai un aizsargāšanai no noziedzīgiem subjektiem.
2. Kriminālsoda mērķi gadsimtu garumā groza no humānāka uz bargāku un pretēji no bargāka uz humānāku.
3. Krimināllikumā ir ļoti precīzi formulēta kriminālsoda definīcija, sods ir piespiedu līdzeklis, tomēr kriminālsodam ir arī atbildības pazīmes, jo personai, kura nodarīja noziedzīgo nodarījumu ir jāapzinās savu rīcību, kā arī jāsaprot, ka par nodarījumu ir jāatbild ar sodu.
4. Kriminālsods ietver sevī trīs galvenos elementus:
1. Sodu piemēro personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;
2. Kriminālsoda piespiedu raksturs, ko nodrošina valsts;
3. Kriminālsods var tikt piespriests ar tiesas spriedumu vai likumā paredzētajos gadījumos to var nosakt prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu .
5. Kriminālsodam ir preventīvais mērķis, kas izpaužas speciālajā un vispārējā prevencijā, un notiesātās personas rehabilitācija sabiedrībā, lai sasniegtu otro mērķi, ir nepiecišams ievērot humānisma principu.
6. Tikai precīzi kvalificējot noziedzīga nodarījuma satāvu, tiesas, piespiežot sodu, piemēro pareizu likuma normu, un līdz ar to tiek sasniegts soda mērķis.
7. Eiropas Savienība nav vienotās krimināltiesiskās sistēmas, dalībvalstu likumos sodu mērķi atšķiras. Soda mērķis netiks sasniegts starptautiskajā līmenī, jo Eiropas Savienībā nav visām dalībvalstīm saistošā Krimināllikuma, pēc kura valstīm būtu jāvādās nacionālajos likumos.
Pētījuma rezultātā autore izvirza šādu priekšlikumu:
Eiropas savienībā vajadzētu izveidot vienotu Eiropas Savienības Krimināllikumu, un visām ES dalībvalstīm nacionālām krimināltiesisko likumu normām būtu jāatbilst ES Krimināllikuma normām, vai jābūt identiskām.
Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības satstāvā, izveidojot šādu Eiropas Savienības Krimināllikumu, Krimināllikumām vajadzētu nomainīt nosaukumu uz „Latvijas ES Krimināllikums”, kā, piemēram, 1961.gada Latvijas PSR Kriminālkodekss, kad Latvija bija PSRS sastāvā, un tad grozījumos mēģināt tuvināt likuma normas ES krimināltiesību standartiem, arī citām dalībvalstīm vajadzētu pielietot šādu pieeju.
…