Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
2,79 (13%)
Cena ar atlaidi*:
18,69
Pirkt
Identifikators:702048
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    7
I.  Valodas Java arhitektūra    8
1.1.  Java – interpretējamā valoda    8
1.2.  Java – objekt – orientēta valoda    9
II.  Valodas Java iespējas lietotājiem    10
III.  JAVA appletu izveide    12
3.1.  Vispārējās ziņas par appletiem    12
3.2.  Appleta iekļaušana HTML - dokumentā    12
3.3.  Taga neobligātie atribūti    13
3.4.  Appleta ielādes cikls    14
3.5.  Java nesavietojamās Internet pārlūkprogrammas    15
IV.  Vienkārša Java appleta izveide    17
4.1.  HelloWorld appleta izveide    17
V.  Zīmēšana appleta logā    20
5.1.  Appleta DrawApplet darbības analīze    22
5.1.1.  init()    22
5.1.2.  mouseDown()    23
5.1.3.  mouseMove()    24
5.1.4.  paint()    24
VI.  Ģeometrisku figūru zīmēšana    26
6.1.  Līnijas    26
6.2.  Taisnstūri un kvadrāti    26
6.3.  Daudzstūri    28
6.4.  Ovāli un apļi    30
6.5.  Segmenti    31
VII.  Applets ar vadības elementiem    32
7.1.  Appleta InternetApplet darbības apraksts    34
7.1.1.  Metodes init() apraksts    35
7.1.2.  Metodes action() apraksts    37
7.1.3.  Metodes paint() apraksts    38
7.2.  Pogas, kas maina appleta fona krāsu    39
VIII.  Sarežģītu appletu projektēšana    41
8.1.  Appleta dzīves cikla četri etapi    41
8.2.  Dzīves cikla aprakstāmo metožu pārdefinēšana    42
8.3.  Appletu konfigurācijas    43
8.3.1.  Lietotāju tipi    43
8.3.2.  Parametri un appleti    44
8.3.3.  Appleta parametra izmantošana    45
8.3.4.  Vairāki parametri    46
8.3.5.  Parametru nozīme pēc noklusēšanas    48
IX.  Attēli appletos    51
9.1.  Metožu getDocumentBase() un getCodeBase() apraksts    51
9.2.  Attēla ielāde    52
9.3.  Attēla izvade uz ekrāna    52
9.4.  Attēla izvade appletā    53
X.  Skaņas atskaņošana    55
10.1.  Skaņas atskaņošana appletos    55
10.2.  Skaņas vadīšana    56
10.3.  Audioklipa izmantošana appletos    57
XI.  Sarakstu veidošana appletos    59
11.1.  Sarakstu iespējas    60
11.2.  Sarakstu pielietošana    61
XII.  Ievades rinda un ievades lauks    64
12.1.  Ievades rindu veidošana    64
12.2.  Ievades lauka veidošana    64
12.3.  Teksta ievadīšanas kopējās komponentu īpašības    65
12.4.  Ievada rindas iespējas    65
12.5.  Ievades lauka iespējas    66
12.6.  Ievades rindu un ievades lauku izmantošana    67
XIII.  Klaviatūras un peles notikumi    70
13.1.  Klaviatūras notikumi    70
13.2.  Peles notikumi    72
13.2.1.  Appleta LineDraw apraksts    77
XIV.  Rindu izmantošana    81
14.1.  Klases String izmantošana    81
14.2.  Informācijas iegūšana par String objektu    82
14.3.  Rindu salīdzināšana    85
14.4.  Rindu izdalīšana    88
14.5.  Klases StringTokenizer izmantošana    92
XV.  Java appleti salīdzinājumā ar pielikumiem    95
  Nobeigums    97
  Literatūras saraksts    98
Darba fragmentsAizvērt

Valoda Java ir objekt – orientēta valoda, kas ļoti labi pielāgota darbam tīklā. Viena no valodas Java galvenajām iezīmēm ir tā, ka izmantojot to var veidot Internetā ievietojamos Java appletus.
Darbā tiek apskatīti 20 strādājošu appletu piemēri un to darbība. Kā arī parādīts kā šos appletus ietvert HTML – dokumentos. Tiek aplūkota kā vienkāršo, tā arī interaktīvo appletu izveide.
Programmēšanas valoda Java ir izstrādāta, lai atvieglotu darbu ar datoru izmantojot Internet pārlūkprogrammu līdzekļus. Šobrīd uz katra datora ir Internet pārlūkprogramma. Savukārt, katra Internet pārlūkprogramma – Netscape, Explorer vai Mosaic – uztur valodu Java. Tas nozīmē, ka var pārskatīt dokumentus, kas glabājās dažādos zemes punktos, un noklikšķinot uz norādi, aktivizēt Java – programmu, kas tiks nodota pa tīklu un palaista uz lokālās mašīnas.
Viena no pamatpriekšrocībām, ko piedāvā valoda Java, ir iespēja strādāt ne tikai ar statiskiem tekstiem un grafiku, bet arī ar dažādiem dinamiskiem objektiem. Programmas, kuras palaižas tīklā tiek sauktas par appletiem (no angļu val. applet – little application, vai mazie pielikumi).
Programmēšanas valodas Java ļoti svarīga īpatnība ir tajā, ka tā ir neatkarīga no datora tipa, uz kura strādā lietotājs. Tiek izmantots Macintosh, Pentium, Silicon Graphics vai Sun Workstation – Java appletiem tam nav nozīmes. Tie glabājas galvenajā mezglā tā, ka tos var palaist uz jebkura datora, kur ir uzinstalēta Internet pārlūkprogramma, kas uztur valodu Java.
Internet pārlūkprogrammā atrodas programma, tā saucamā Java virtuālā mašīna (JVM – Java Virtual Machine), kas var izpildīt uz dotā datora Java – kodu. Java – programmas kods pa tīklu tiek nodots standartformā, tā saucamajos bait – kodos. Java – mašīna atpazīst šajā kodā appletu un nodrošinā tā precīzu izpildi uz lietotāja datora. Ja applets nokļūst uz mašīnas, kur operacionālā sistēma ir Windows, tad tam būs interfeiss, kas raksturīgs šai operacionālai sistēmai. Ja applets tiek nodots uz Macintosh sistēmas datoru, tas attēlosies programmas veidā, kas tipiska šim datoram.
Java ir interpretējamā valoda, kaut gan praksē tā interpretējas un arī kompilējas. Faktiski tikai 20 % Java – kods tiek interpretēts ar Interneta pārlūkprogrammu, tomēr tie ir paši svarīgākie koda apgabali. Valodas Java drošības līdzekļi un tās darba iespējas uz vairākām platformām bāzējas uz tā fakta, kompilācijas procesa beigu etapi izpildās klienta daļā.
Sākumā programmētājs kompilē programmas izejas tekstu valodā Java bait – kodos, ko izmanto valodas kompilators. Bait – kodi ir bināri un nav atkarīgi no datora arhitektūras (vai no platformas – kas neatšķiras pēc būtības). Bait-kodi – nepabeigts pielikums, tie interpretējas Java programmas izpildīšanas vidē (Java runtime environment): parasti vides lomā ir brauzeris. Par cik katra izpildīšanas vide tiek veidota konkrētai platformai, pabeigts programmprodukts strādās uz šīs platformas.
Tāda pieeja ērta izstrādātājiem, tas nozīmē, ka Java-kods paliek nemainīgs un nav atkarīgs no tā, kādai platformai kods ir domāts vai arī kādā sistēmā tiek izstrādāts. Var uzrakstīt un nokompilēt Java-appletu UNIX sistēmā un iebūvēt to savā Web – lappusē. Dažādu sistēmu lietotāji, kam ir dažādas vides, var griezties pie šī jaunā appleta. Pie kam katram lietotājam ir jāizmanto Java savietojamo Internet pārlūkprogrammu, un nav svarīgi, uz kā viņš strādā: IBM, HP vai Macintosh. Java izmantošanā vajag uzturēt tikai vienu izejas kodu, kas izpildās uz vairuma platformām. Pietiekoši vienu reizi nokompilēt programmu tam, lai tās strādātu dažādās sistēmās.
Par cik bait-kodi Java interpretējas, tad jāievēro, ka Web – lappuse, kas satur appletu, bieži vien ielādējas ilgāk. Šie laika tēriņi tiek izskaidroti ar to, ka appletu bait-kodi satur vairāk datu, kas nepieciešami kompilācijas laikā, ko parasti vajag neinterpretējamās programmās. Bait-kodi ielādējas klienta sistēmā līdzīgi tam, kā ielādējas HTML – kodi vai attēli, kas veido šo Web – lappusi. Pēc tam operatīvi tiek pārbaudīta appleta drošība. Valodas Java pārnesamība tiek panākta uz ražības samazināšanās rēķina, kas var būt ļoti būtiski.
Šis trūkums pārvarēts ar JIT – kompilatora (Just-in-Time – “savlaicīgs”) palīdzību. JIT – kompilators translē izmantojamai platformai Java metodes platform – atkarīgā kodā. Bez tāda translatora metodes nepārveidosies platform – neatkarīgā kodā, kas interpretējas uz jebkuras virtuālās Java mašīnas platformas. Java – pielikumi ir pārnesami, bet pats JIT – kompilators nevar būt pārnēsams, par cik tas ģenerē platform – atkarīgo kodu konkrētajai platformai analoģiski tam, kā katrai jaunai platformai ir nepieciešama cita operacionālās sistēmas versija.
Valoda Java ir objekt – orientēta valoda, tad sekojoši, attiecas uz valodu grupu, kas apskata datus kā objektus un metodes, ko izmanto šiem objektiem. Valodām Java un C++ savā pamatā ir daudz vienādu principu; tās atšķiras tikai ar stilu un struktūru.
Vienkārši sakot, objekt – orientētas programmēšanas (OOP) valodas apraksta saistību starp datu objektiem. Vairākas OOP valodas uztur vairākkārtēju mantojamību, kas dažreiz noved pie daudznozīmīgiem un nevajadzīgiem sarežģījumiem. Valodā Java šī iespēja neeksistē un tiek uzturēta tikai vienkārša mantojamība. Tas nozīmē, ka katra klase atsevišķā laika momentā var veidoties tikai no kaut kādas vienas klases. Eksistējot tādai mantojamības pieejai tiek novērstas problēmas ar klasi, kas veidots no pretrunīgām vai viena otru izslēdzošām klasēm. Valodā Java var veidot pilnīgi abstraktās klases, kuras sauc par interfeisiem (interface). Interfeisi ļauj aprakstīt metodes, kas sadalītas starp vairākām klasēm, pie kam neņemot vērā, kā citas klases izmanto dotās metodes.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Internetā ievietojamo JAVA appletu izstrāde mācību līdzekļiem”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/702048

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties