Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
4,08 (19%)
Cena ar atlaidi*:
17,40
Pirkt
Identifikators:190685
Vērtējums:
Publicēts: 29.09.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 40 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    3
  Saisinājumi    6
  Ievads    8
1.  Augstākās izglītības kvalitāte un tās nozīme    10
  Pieejas kvalitātes jēdziena noteikšanai    10
  Augstākās izglītības kvalitātes kritēriji    13
  Puses, kas ir ieinteresētas augstākās izglītības kvalitātē    16
2.  Augstākās izglītības kvalitātes novērtējuma sistēmas    23
  Augstākās izglītības kvalitātes novērtējumu sistēmu analīze ES valstīs    23
  Augstākās izglītības kvalitātes novērtējuma struktūra un attīstība Latvijā    29
3.  Faktori, kuri ietekmē augstākās izglītības kvalitāti Latvijā    33
  Augstākās izglītības sistēma Latvijā    33
  Augstskolu un studentu skaita dinamika 1990 – 2005 gados    37
  Augstskolu docetaju dinamika un struktūra    44
  Augstskolu finansēšana    49
  Latvijas augstskolu studentu augstākās izglītības kvalitātes novērtējums    56
  Secinājumi un priekšlikumi    65
  Izmantotas literatūras sakaksts    68
Darba fragmentsAizvērt

Augstākajai izglītībai ir ļoti svarīga nozīme mūsdienu pasaulē. Tā ieņem centrālo vietu ekonomikā, kura kļūs arvien tehnoloģiskāka un arvien vairāk balstās uz zināšanām. Augstākā izglītība ir personu individuālās, sociālās un ekonomiskās mobilitātes dzinējspēks, kas piešķir cilvēkam pārliecību par viņa spējām, savu iedzimto sociālo un ekonomisko problēmu analizē izmantot jaunas iespējas un tehnoloģijas, kas veidojas pieredzes un zināšanu paplašināšanas rezultātā. Neapšaubāmi, ka valstīs ar augstu labklājības līmeni daļa no pieaugošā pieprasījuma liecina par to, ka izglītība ir kļuvusi par „augstākā slāņa” patēriņa preci. Pieaugot iedzīvotāju labklājībai, arvien vairāk cilvēku ir ar mieru investēt ievērojamus līdzekļus sava izglītības līmeņa paagstināšanā, akadēmisko un zinātnisko grādu iegūšanā.
Latvija, kopš neatkarības atjaunošanas, ausgstskolu skaitu ir četrkāršojusi, bet studējošo skaits palielinājies apmēram 3 reizes. 2006. gadā Latvijā bija 562 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem, kas ir otrais augstākais rādītājs pasaulē. Vēl augstāks rādītājs ir vienīgi Kanādā – 580 (ASV tas ir 520) [18, 2]. Tas var runāt tikai par to, ka mūsu valstī ir liels pieprasījums uz izglītību, cilvēki grib mācīties, iegūt noteiktas iemaņas, pilnveidoties.
Izglītība, tai skaitā arī augstākā – tas ir cilvēka audzināšanas un izmaiņu process, jaunas kvalitātes un īpašību, kuru agrāk nebija, iegūšana. Augstākās izglītības galvenais uzdevums ir speciālistu veidošana, kuri spēj izstrādāt un izmantot darba līdzekļus un metodes noteiktos darbības virzienos, kā arī cilvēku, kuri māk darboties un pielietot iegūtās zināšanas jaunos apstākļos. Cilvēka konkurenci darba tirgū nosaka viņa kvalitāte un izmaksas. Speciālista kvalitāti nosaka viņa spējas apmierināt sociāli-ekonomiskās sistēmas vajadzības. Konkurences likumi pieprasa augstas adaptācijas spējas tirgus prasībām un pastāvīgu cilvēka pilnveidošanos.
Kvalitatīva augstākā izglītība – nodrošinātas un veiksmīgas nākotnes ķīla. Cilvēks, kurš nav ieguvis augstāko izglītību, nevar cerēt uz veiksmīgu pašrealizāciju.
Izglītības kvalitātes problēma ir viena no centrālajām mūsdienu izglītības politikā, tāpēc ka tā ir saistīta ar uzdevumu kompleksa risināšanu, kas ir virzīti uz personības attīstību.
Zināms, ka augstākās izglītības kvalitātes tiešs mērījums ir grūts. Studentu un augstskolu absolventu testēšana tiek veikta neregulāri, tajā tiek pielietotas dažādas metodikas, kas apgrūtina rezultātu salīdzināšanu. Daudz objektīvāki augstskolas nodrošinātības resursu indikatori (finansēšanas līmenis, pasniedzēju daudzums, tai skaitā ar zinātnisko grādu, aprēķinā uz vienu studentu, bibliotēku fondus, nodrošinātība ar datoriem, piekļūšanu Internetam, utt.), bet tie dod priekšstatu par kvalitatīvas apmācības iespējām, neļaujot spriest par to, kādā mērā šīs iespējas realizēsies. Izglītības kvalitātes novērtējumam vajag tādēļ piesaistīt netiešas pazīmes, pamatojoties uz to, ka kvalitatīvai izglītībai nepieciešami nosacījumi ir pietiekami liela augstu prasību uzrādīšana gan pret studentiem, gan pret pasniedzējiem.
Diplomdarba mērķis – dot augstākās izglītības kvalitātes kritēriju un faktoru, kuri to ietekmē analīzi.
Mērķa sasniegšanai tika risināti sekojošie uzdevumi:
Izanalizēt pieejas pie "izglītības kvalitāte" jēdziena definēšanas;
Aplūkot augstākās izglītības kvalitātes kritērijus;
Noteikt puses, kas ir ieinteresētas augstākās izglītības kvalitātē;
Izanalizēt augstākās izglītības kvalitātes novērtējuma sistēmas dažās Eiropas valstīs un Latvijā;
Veikt faktoru analīzi, kas ietekmē augstākās izglītības kvalitāti;
Izanalizēt Latvijas augstskolu studentu izglītības kvalitātes novērtējumu.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −38,86 €
Materiālu komplekts Nr. 1147817
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Iekšēja un ārēja augstākas izglītības kvalitātes novērtēšana”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/190685

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties