Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
12,99
Ietaupījums:
2,21 (17%)
Cena ar atlaidi*:
10,78
Pirkt
Identifikators:599496
Vērtējums:
Publicēts: 09.07.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 44 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2002.g. - 2012.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Apzīmējumu saraksts    5
  Ievads    6
1.  Inovācija kā ekonomikas attīstības vilcējspēks    9
1.1.  Inovācijas jēdziens, veidi un īpatnības    9
1.2.  Inovācijas nozīme 21. gs. ekonomikā    13
1.3.  Inovatīva domāšana un pieeja    17
2.  Eiropas Savienības loma inovācijas attīstībā    21
2.1.  „Inovāciju Savienība”: uzdevumi un perspektīva    21
2.2.  Struktūrfondu izmantošanas iespējas inovācijas veicināšanai    26
2.3.  Eiropas Biznesa atbalsta tīkls    30
3.  Latvijas inovatīvās darbības raksturojums    32
3.1.  Statistisko datu analīze    32
3.2.  Inovācijas sistēma    46
3.2.1.  Valsts iestādes, aģentūras    47
3.2.2.  Uzņēmēji    52
3.2.3.  Tehnoloģiskie centri, parki, u.c.    54
4.  Latvijas inovācijas sistēmas problēmas un iespējamie risinājumi    57
  Secinājumi un priekšlikumi    65
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    68
1.pielikums.  Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā - starptautiskās tehnoloģiju pārneses sadarbības shēma    71
2.pielikums.  „Innovation Union” apņemšanās progress uz 2011. gadu    72
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Inovācijas nozīme 21. gs. ekonomikā ir liela, palielinot sabiedrības labklājību kopumā. Viens no galvenajiem ekonomiskās priekšrocības faktoriem ir zināšanas, kuras rada inovācijas, savukārt inovācijas atražo naudu. Konkurētspējīga un inovatīva valsts ekonomika ir attīstības garants.
2. Ir dažādas inovatīvās domāšanas pieejas, kā arī grāmatas un kursi, kas ļauj attīstīt šīs iemaņas. Uzņēmējiem ir jābūt tālredzīgiem, jo pēc pētījumiem lielākā peļņa pārsvarā ir tiem uzņēmumiem, kuri bieži atjauno savus produktus vai pakalpojumus. Ir nepārtraukti jāeksperimentē, ja grib sasniegt lielākus panākumus.
3. Ar katru gadu Eiropas Savienība no iekšzemes kopprodukta (procentuāli) velta aizvien vairāk pētniecībai un attīstībai, jo pēc iespējas vairāk ir jātuvinās ASV un Japānas līmenim inovācijas aspektā. ES izmaksas pētniecībai un attīstībai (angliski - R&D) no IKP ir mazākas par 0,8 procentpunktiem nekā ASV un mazākas par 1,5 procentpunktiem nekā Japānai. 2010. gadā izmaksas pētniecībai un attīstībai ES sastāvēja ap diviem procentiem, bet mērķis ir trīs procenti.
4. Kopējais Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums Latvijai laika periodā no 2007.-2013. gadam sastāda aptuveni 3,18 miljardus latu. No tiem aptuveni 53% ir ERAF, kurus var izmantot inovācijas veicināšanai Latvijā.
5. Kopējo ES struktūrfondu sadalījumu pa nozarēm: uzņēmējdarbībai un inovācijām tiek veltīts vien 11,60%, bet pirmajā vietā ir transports/informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kuras tiek finansētas vairāk nekā divas reizes par „uzņēmējdarbības un inovāciju” sadaļu jeb (29,90%). Videi finansējums arī ir lielāks nekā uzņēmējdarbībai un inovācijām, gandrīz uz pusi.
6. Eiropas Biznesa un atbalsta tīkls Latvijā piedāvā konsultācijas par tehnoloģijas pārnesi no ārvalstīm Latvijā (caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru) vai otrādāk, kā arī zinātnisko atbalstu tehnoloģijas pārnesei, ko īsteno Latvijas Tehnoloģiskais centrs. Latvija uz 2012. gada 25. aprīli kopā ar tehnoloģijas pieprasījumu un piedāvājumu - izvietojusi 24 tehnoloģijas no 6886, kas ir kopsumma no visām 27 ES dalībvalstu tehnoloģiju piedāvājumiem un pieprasījumiem.
7. Latvijas patentu pieteikumu skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju Eiropas Patentu iestādē ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm. Uz 2009. gadu Latvijai šis skaitlis sastādīja 9,04. Bet Eiropā vidēji - 115,8.
8. Latvija gan importē (7,8%), gan eksportē (4,2%) mazā procentuālajā īpatsvarā (salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm) augsto tehnoloģiju preces un pakalpojumus.
9. Procentuālie izdevumi pētniecībai un attīstībai no IKP 2000.-2010. gadu periodā Latvijā variējas intervālā no 0,38% līdz 0.7%. ES stratēģija ir izdevumos sniegt pētniecībai un attīstībai 3% no IKP. Vidējie izdevumi Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs ir sasnieguši 2% lielumu
10. Kopumā Latvija ieņem pēdējo vietu (pēc Pro Inno Eurode datiem) inovācijas attīstības kopskatā (27 ES dalībvalstu vidū) dēļ daudziem novērtējumiem, kā: mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kuros ir ģenerētas jaunas inovācijas, ātri augošu inovatīvu kompāniju daudzums, publicēto pētījumu skaits, augstu tehnoloģiju produktu un pakalpojumu eksports, darbinieku apmācības, peļņa no patentiem un no jauno produktu pārdošanas.
11. Piecas lielākās problēmas Latvijā (pēc World Economic Forum pētījumiem), lai uzsāktu biznesu, ir: nodokļu reglaments (16,7%) un nodokļu likmes (12,7%), kas kopumā ir gandrīz 30% un ir saistīti ar nodokļu sistēmu. Pozīcijas: neefektīva pārvaldes birokrātija (15,3%) un piekļuve finansējumam (15,2%) - arī ir novērtētas ļoti augstu no kopējā procentuālā sadalījuma.
12. Pēc daudzu ekspertu viedokļiem, Latvijas lielākā problēma, lai kļūtu par inovatīvu valsti ir inovācijas sistēmas trūkums, jeb pēc dažu augstskolu autoru viedokļiem – fragmentāra sistēma. Nekoordinēta iestāžu darbība ir šķērslis inovāciju attīstībai Latvijā. Finansējums no Ekonomikas ministrijas inovatīvai uzņēmējdarbībai ir nevienmērīgi sadalīts.
13. Nodokļu sistēma neparedz nodokļu atlaides inovatīvai uzņēmējdarbībai, kā tas ir daudzās ES dalībvalstīs un pasaules praksē.
14. Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam (pārresoru koordinācijas centrs) ir inovācijas sadaļa, bet nav aprakstītas valsts prioritārās nozares, kuras ir jāattīsta, lai gan pēc Māra Ēlerta domām, tas nav nepieciešams. Šis plāns masu mēdijos ir dēvēts, kā vispārīgs.
15. Summas apmērs par patentu ir 20 000 EUR un lielāks, kas ir liels šķērslis jaunajiem potenciāliem uzņēmējiem, lai uzsāktu inovatīvu uzņēmējdarbību.

Priekšlikumi:
1. Valdībai ir regulāri jāseko līdzās ES Komisijas publicētajai informācijai, pētījumiem un ieteikumiem ES dalībvalstīm, kā arī pēc iespējas jāīsteno „Innovation Union” un „Europe 2020” izstrādātos mērķus un stratēģiju.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eiropas Savienības struktūrfondu iespējas inovāciju īstenošanai Latvijas ekonomikā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/599496

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties