Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
4,08 (19%)
Cena ar atlaidi*:
17,40
Pirkt
Identifikators:260939
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2005.g. - 2010.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    5
  Annotation    6
  Ievads    7
1.  DARBA SAMAKSAS ORGANIZĀCIJA    10
1.1.  Darba samaksas reglamentējošie tiesību akti    10
1.1.1.  Darba likums    11
1.2.  Darba samaksas vispārējs raksturojums un tās formas    18
1.2.1.  Darba samaksas aprēķināšanas kārtība    21
1.3.  Pārskati, uzskaite un citi ar darba samaksu saistītie dokumenti    24
2.  ATVIEGLOJUMI UN IETURĒJUMI NO DARBA ALGAS    31
2.1.  Apliekamie un neapliekamie ienākumi    31
2.2.  Apliekamā ienākuma noteikšana un nodokļa likmes    33
2.2.1.  Neapliekamais minimums    34
2.2.2.  Atvieglojumi par apgādībā esošām personām    36
2.2.3.  Papildu atvieglojumi invalīdiem, politiski represētām personām    39
2.2.4.  Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas    40
2.2.5.  Iedzīvotāju ienākuma nodoklis    46
2.3.  Ieturējumi no algām izņemot nodokļus    56
3.  ALGAS NODOKĻA APRĒĶINĀŠANAS NOSACĪJUMU IZMAIŅU IETEKMES IZVĒRTĒJUMS    58
  Secinājumi un priekšlikumi    67
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi un priekšlikumi
Izvērtējot darba samaksas nodokļu sloga ietekmi attiecībā pret fiziskām personām un valsts budžetu izdarīti sekojošie secinājumi:
1. Darba attiecības un no tā izrietošo darba samaksu reglamentē Darba likums;
2. Darba devējam un darbiniekam savstarpējās darba tiesiskās attiecības jānodibina noslēdzot darba līgumu. Jāņem vērā, ka Darba līgumiem ir jābūt pārdomātiem un rūpīgi izstrādātiem, lai vēlāk nerastos nevajadzīgas problēmas, kas kavētu darbu;
3. Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neatkarīgi no tā kādu darba laiku viņš strādā un vai darba līgums noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārām nedēļām, neieskaitot svētku dienas un to aprēķina no darbinieka sešu mēnešu vidējās izpeļņas;
4. Valsts budžeta ieņēmumos no IIN 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, ir vērojams samazinājums par 33%, kas var liecināt par reģistrēto darba ņēmēju skaita samazināšanos, par darba samaksas pieauguma samazināšanos, kā arī par aplokšņu algu popularizēšanos ekonomiskās lejupslīdes skartajās nozarēs;
5. Vislielākais nodokļu slogs Latvijā tiek uzlikts nodarbinātā darba samaksai, kas veido 54% no kopējā nodokļu sloga;
6. 2010. gadā tiek paplašināta algas nodokļa bāze un tiek aplikts gūtais labums no darba devējam (uzņēmumam) rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām;
7. Algas nodokļa likme 2010. gadā ir palielinājusies par 3%, salīdzinot ar 2009. gadu;
8. Maksātāja mēneša neapliekamais minimums 2010. gadā ir samazinājies par 39% salīdzinot ar 2009. gadu;
9. Atvieglojumi invalīdiem un politiski represētajām personām pēdējo 2 gadu laikā nav mainījušies;
10. VSAOI likmes vispārējā gadījumā nav mainījušās, pensionāriem tā 2010. gadā ir samazinājusies par 2%;
11. Kopumā visām darba ņēmēju kategorijām algas nodokļa slogs 2009. gadā pieauga par 6% sakarā ar neapliekamā minimuma samazināšanu 2009. gada vidū;
12. 2010. gadā visām darba ņēmēju kategorijām algas nodokļa slogs pieauga par 19% līdz ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielinājumu;
13. Darba devējam katru mēnesi valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz dažādi pārskati.
14. Gadījumos, kad grāmatveža pienākumus veic tikai viens darbinieks, grāmatvedim nepieciešams veikt paškontroli, piemēram, ir jāseko līdzi darbinieku vecumam, jo sasniedzot laiku, kad darbiniekam pienāktos vecuma pensija, mainās sociālās apdrošināšanas likmes, kā arī vairs netiek piemērots neapliekamais minimums.
Uz veiktā pētījuma un izdarīto secinājuma pamata autors ir izstrādājis priekšlikumus, kuru ieviešana ļautu uzlabot situāciju valstī un kā arī darba samaksas sistēmā:
1. Ieinteresēt darba ņēmējus un darba devējus saņemt labāk oficiālas algas nekā „aplokšņu algas „.Veikt kampaņas, kuras informētu cilvēkus par to, cik svarīgi ir rūpēties par savu nākotni , ja pats par sevi neparūpēsies, tagad ,tad vēlāk to neviens cits nedarīs. Lai mazinātu „aplokšņu algas „ no uzņēmēja viedokļa puses valdībai vajag pievērst lielāku uzmanību mazajiem uzņēmumiem, kuriem jāveido labvēlīgāka vide uzņēmējdarbībai, jo tieši šiem uzņēmumiem ir problēmas nomaksāt visus nodokļus , jo nodokļu slogs viņiem ir pārāk liels;
2. Nodokļu politiku virzīt ar mērķi samazināt IIN slogu nodarbinātā darba samaksai un ļaut darbiniekam vispirms nopelnīt un tad aplikt ar nodokli patēriņu, kapitālu, nekustamo īpašumu;
3. Samazināt vispārējo IIN likmi no 26% uz 23% vai paaugstināt neapliekamo minimumu, lai samazinātu algas nodokļa slogu darba ņēmējam un neveicinātu DD nelikumīgu darba samaksu aplokšņu algās;
4. Darba samaksas nodokļu sloga samazinājums veicinās, gan fizisko personu labklājību, gan valsts ieņēmumu apjomu, jo izvērtējot pašreizējo situāciju, kad darba devējam būtiski samazinās ienākumi, krīzes iespaidā, nav saprātīgi paaugstināt nodokļus. Šādā situācijā darba devējs nosliecas, par labu darbinieku skaita samazinājumam, lai samazinātu izdevumus. Šādas rīcības sekas būtiski ietekmē valsts ieņēmumus no IIN un VSAOI un paaugstina izdevumus uz sociālo budžetu, izmaksājot bezdarbnieku pabalstus un sociālos pabalstus;
5. Minimālā darba alga katru gadu jāpaaugstina ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu. Tā jāpielīdzina iztikas minimuma apmēram;
6. Ņemot vērā vidējo bruto darba samaksu mēnesī, ieviest progresīvo ienākuma nodokļa likmi ar 1 000,00 LVL slieksni, lai izlīdzinātu nodokļa sloga īpatsvaru strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un strādājošajiem ar augstiem ienākumiem;
7. Pārskatīt nodokli no darba devēja vieglā pasažieru automašīnas izmantošanu personīgajām vajadzībām, lai tas būtu izprotamāks nodokļa maksātājam un būtu piemērojams atkarībā no nobraukto kilometru skaita, kas daudzos gadījumos ļautu samazināt ar algas nodokli apliekamo objektu;
8. Nodokļu likmju izmaiņas ir jāsaskaņo ar izmaiņām ekonomikā un darba tirgū, palielinot to nodokļu likmes, kuriem ir mazāk raksturīga izvairīšanās no to nomaksas.
Izvērtējot darbā gūtos secinājumus un priekšlikumus ir redzams, ka izvirzītie diplomdarba uzdevumi ir izpildīti. Darba izstrādes gaitā ir konstatētas darba samaksas nodokļu sistēmas nepilnības, kuras ar izvirzīto priekšlikumu palīdzību būtu iespējams novērst, lai gūtu maksimālus ieguvumus gan fiziskām personām, gan valstij.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −32,22 €
Materiālu komplekts Nr. 1307330
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Darba samaksas nodokļu sloga ietekmes izvērtējums attiecībā pret fiziskām personām un valsts budžetu”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/260939

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties