Dzīves kvalitāte - jēdziens, kas ir aktuāls visiem valsts iedzīvotājiem. Tā balstās uz sociālām, ekonomiskām un politiskām vērtībām. Dzīves kvalitāti raksturo gan indivīdam pieejamais patēriņa līmenis, gan sociālo pakalpojumu klāsts un kvalitāte, kā arī iespēja iegūt izglītību, dzīvot ilgu un veselīgu mūžu, piedaloties valsts ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, tādējādi radot indivīdam iespējas realizēt savu potenciālu sabiedrības labklājības veidošanas procesā. Tātad, dzīves kvalitāti nosaka valsts ekonomiskā, sociālā, politiskā un dabas vide, kuru var raksturot ar dažādiem rādītājiem. Savukārt, patēriņa līmeņa pieejamība ir cieši saistīta ar materiālo labklājību, sociālām garantijām, mikro un makroekonomikas tendencēm.
Materiālā labklājība, kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam aktuāls jautājums, ir saistīta ar visas valsts ekonomisko attīstību. Cilvēku labklājību tieši ietekmē stabils darbs un pietiekams atalgojums. Materiālā labklājība ikvienam individuāli saistās ar vēlmi saņemt pēc iespējās lielāku algu - tādu, kādu vidēji saņem attīstītajās Eiropas valstīs.
Pēdējo gadu laikā Latvija ir piedzīvojusi gan lielāko pēc padomju laiku ekonomikas izaugsmi, gan tai sekojošo straujo ekonomisko kritumu. Šobrīd Latvijā ir viena no zemākajām darba samaksām, minimālā alga un pensija ES, kas ir viens no iemesliem darbaspēka aizplūšanai uz Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm [36].
Mūsdienu apstākļos, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairāk vai mazāk ir izjutuši ekonomiskās krīzes sekas savā dzīvē. Latvija ir sasniegusi ekonomikas stāvokli, kurā strauji pazeminājušies galvenie ekonomikas attīstības rādītāji un likumsakarīgi no esošās situācijas izriet pārējās, ar ekonomisko krīzi saistītās problēmas. Sakarā ar ražošanas krasu kritumu - darbavietu skaita strauja samazināšanās, kam seko problēmas kredītsaistību izpildē, vispārēja dzīves līmeņa pazemināšanās, maksātspējas mazināšanās un citas ar ekonomisko krīzi saistītas problēmas. Krīze finanšu un nekustamā īpašuma tirgos izraisīja strauju iekšzemes preču un pakalpojumu pieprasījuma kritumu un tas bija kā pamudinājums Latvijā veikt lielus budžeta izdevumu samazinājumus. Šīs situācijas ietekmē, tika veiktas neskaitāmas izmaiņas tiesību aktos, kas savukārt radīja papildus spriedzi jau tā saspīlētajā situācijā. Nekas tik ļoti nespēj kavēt darbus un motivāciju strādāt, kā ilgstoša un pastāvīga neziņa par rītdienu. Diemžēl pēdējā gada laikā Latvijā ir izteikta šāda neziņa un neskaidrības gan par turpmākajām nodokļu politikas izmaiņām, gan virzieniem, kādos valsts mēģinās izkļūt no krīzes. Tā nav mazinājusies arī jaunajai valdībai ķeroties pie nākamā gada budžeta sastādīšanas.
Pētījuma objekts ir darba samaksa, kas ir svarīgs uzņēmumu un organizāciju izmaksu postenis. Tāpēc, sakārtota darba samaksas noteikšana un tās uzskaite ir aktuāls katra uzņēmuma un organizācijas jautājums. Katrs uzņēmējs, kā darba devējs, saskaras ar jautājumu: cik daudz maksāt darba ņēmējam, kā veidot atalgojuma paketi, kā veicināt darbinieka motivāciju kvalitatīvi pildīt savus darba pienākumus? Svarīgākais darba samaksas noteikšanas princips ir – algai jābūt taisnīgai. Cilvēkam visos laikos ir bijis raksturīgi salīdzināt savu veikumu ar citu cilvēku padarīto. Par vienādiem darba pienākumiem darba samaksai vajadzētu būt līdzvērtīgai gan attiecībā pret citu nodarbināto darba samaksu, gan ievērojot īpašas prasības, gan darba rezultātu. Ja darba samaksa nenodrošina šo vienlīdzības principu, pastāv liels risks, ka var rasties neapmierinātība, savstarpējas nesaskaņas un nepatika strādāt. Uzņēmuma darba algas mērķis ir stimulēt nodarbinātos optimāli izmantot savas individuālās darba spējas. …
