Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,56 (18%)
Cena ar atlaidi*:
11,64
Pirkt
Identifikators:678444
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 25 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  ANNOTATION    9
  SAĪSINĀJUMU UN NOSACĪTO APZĪMĒJUMU SARAKSTS    12
1.1.  Dabas resursu nodoklis, tā skaidrojums, vispārīgs raksturojums    13
  Autors uzskata, ka patreizējā dabas resursa nodokļa uzskaite un maksāšanas kārtība ir ērtāka un saprotamāka uzņēmumu darbiniekiem un vadībai, kuri veic šī nodokļa uzskaiti un veic atbilstošās saimnieciskās darbības. Daudzos uzņēmumos tiek pieņemti darbā atsevišķi darbinieki, kuri veic tieši ievestās preces uzskaiti, ievestā iepakojuma uzskaiti un izmantojot dažādas uzskaites datorprogrammas spēj uzņēmumā paši aprēķināt visus ar ievesto preču saistītos izdevumus un nodokļus    19
  Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, dabas resursu nodokli katrs uzņēmums maksāja muitas kontroles punktā, caur kuru tika ievestas preces vai arī tās iepakojums no citām pasaules valstīm. Likuma izstrādes sākumā Latvijas likumdošanā netika detalizēti uzskaitīta dabas resursu ieguves un uzskaites kārtība, kāda tā ir definēta likumā par dabas resursa nodokli mūsdienās    20
  1990. gada 12. decembra izsludinātais likums „Par dabas resursu nodokli” Latvijas Republikā paredzēja aplikt ar nodokli tos uzņēmumus, kuri iesaistīja savā saimnieciskajā darbībā dabas resursus, vai arī piesārņojošo vielu ievadīšanu vai noplūdi dabas vidē. Nodokli bija jāmaksā tām personām un uzņēmumiem, kuras jebkādā veidā faktiski izmantoja dabas resursus un vides piesārņojumu, kuru apjomu noteica pēc attiecīgās uzskaites datiem, lietošanas atļaujām, patēriņa vai limitos noteiktajām prasībām. Dabas resursu izmantošanu kontrolēja LR Vides aizsardzības komiteja. Uzskaitītās toksiskās vai mazāk toksiskās vielas bija samērā nedaudz, jo to noteica pēc saturošo vielu komponentdaļām, nevis pēc preces kopumā    20
  Pēc autora domām, šajā laikā Latvijas Republikā tika ievestas daudz vairāk videi kaitīgo preču nekā tika norādīts un izstrādāts likumā. Nākamā likuma pārstrādāšana un pārskatīšana notika pēc stipri ilgāka laika – 1995. gada 4.oktobrī, kad likums stājās spēkā tikai 1996. gadā. Tas varēja būtiski ietekmēt valsts nodokļu ieņēmumus budžetā, jo kā ir zināms, lielāko daļu valsts budžeta ieņēmumu sastāda tieši nodokļu maksātāju iemaksātie nodokļi    20
  Nodokļu piemērojamības likmes par dabas resursu ieguvi un tās veidiem (Ls uz vienību)    22
  Nr.p.k.    22
  Resursu veids    22
  Mērvienība    22
  Likme (Ls)    22
  Augsne    22
  m3    22
  0.20    22
  Smilšmāls un mālsmilts    22
  m3    22
  0.01    22
  Smilts būvniecībai    22
  m3    22
  0.05    22
  Pazemes ūdeņi    22
  m3    22
  0.01    22
  Virszemes ūdeņi    22
  m3    22
  0.002    22
  Ārstnieciskie minerālūdeņi    22
  m3    22
  0.10    22
  Galda minerālūdeņi    22
  m3    22
  0.15    22
  Minerāleļļas    22
  litrs    22
  0.02    22
  Vienreiz lietojamie plastmasas trauki un galda piederumi    22
  50% no vērtības latos    22
  procentuālā likme    22
  Stikla lauskas    22
  kg    22
  0.04    22
  Datu avots: Likums „Par dabas resursu nodokli” 1996.gada 1. janvāris    22
  Precēm vai produktiem, kuriem nodokļa aprēķināšanai par mērvienību noteikta to vērtība latos, nodokļa likmi aprēķina procentos no to realizācijas cenas vai muitas vērtības un ievedmuitas nodokļa kopsummas    22
  Dabas resursu nodoklis tiek aprēķināts pēc divām metodēm    22
  Likums paredz, ka nodokļu maksātāji, kuri importa operācijās izmanto muitas noliktavas, dabas resursu nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu aprēķina un maksā reizi ceturksnī. Nodokli par videi kaitīgu preču ievešanu maksā uz robeža    24
  Pēc autora domām, parasti te rodas problēmas un neapmierinātība tieši uzņēmumiem ar muitas iestādēm, brīdī kad preces tiek ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā, jo visi saistošie nodokļi par kaitīgām precēm un iepakojumu ir jānomaksā, kad preces tiek ievestas brīvam apgrozījumam muitas zonā. Bieži vien uzņēmumiem liekas, ka nav nozīmes, kāda informācija tiek uzrādīta muitas deklarēšanas dokumentos par ievesto preci un tās iepakojumu – svaru, veidu, izmantoto materiālu, vai vērtību, kaut arī tā nesakrīt ar kravas pavaddokumentiem. Daudzi uzņēmumu vadītāji algo atsevišķi vienu darbinieku, kas veiktu šīs muitošanas funkcijas, līdz ar to nevēloties iedziļināties detaļās par iesniedzamo informāciju, uzrādot tikai bruto svaru, vai tikai vietu skaitu un iepakojuma veidu, neiedziļinoties detaļās. Tomēr uzņēmumu vadībai jāizvērtē, ka informācija nepieciešama, lai varētu piemērot kādu no aprēķināšanas metodēm tādā gadījumā, ja ir iespēja nodrošināt nepieciešamo dokumentu pieejamību. Visi izdevumi, kas saistīti ar nodokļiem tiek uzskaitīti uzņēmumu izdevumos, bet samaksātās soda naudas tiek atskaitītas no uzņēmuma peļņas    24
  Tālāk nodokļa aprēķināšanu nosaka likums “Par dabas resursu nodokli”, bet aprēķinu un nomaksas kartību nosaka pēc MK noteikumiem Nr. 244 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kartība” , kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā    25
  Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas dabas resursu nodoklis tiek piemērots jau kopš 1991. gada. Gāja laiks un, ņemot vērā straujās izmaiņas valstī, radās nepieciešamība minēto likumu pārstrādāt, kur 1995. gadā tika pieņemts jauns likums. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, bija nepieciešams pārstrādāt likumu „Par dabas resursu nodokli”, lai tas atbilstu Eiropas Savienības starptautiskajām prasībām. Dabas resursu nodokļa mērķi nosprausti likuma Dabas resursu nodokļa likuma 2. pantā. Būtībā pants atbild uz jautājumu, kā dabas resursu nodoklis ietekmē atsevišķus sektorus vides aizsardzībā un vai tas ir pietiekams, lai veicinātu videi draudzīgu domāšanu dažādām sabiedrības mērķauditorijām    31
  Vides aizsardzības sistēma pēdējos desmit gados ir attīstījusies ļoti strauji. Latvijas valsts normatīvajos aktos ir pārņemtas Eiropas Savienības direktīvu prasības, obligātas kļuvušas ir arī Eiropas Savienības regulu prasības. Jāatzīmē, ka vides aizsardzības jomā šo normatīvo dokumentu ir ļoti daudz. Līdz ar to daudzi ar dabas resursu lietošanu un vides piesārņošanu saistītie jautājumi ir precīzi definēti un noteiktas īpašas prasības darbībām, kas skar vidi, kurā mēs dzīvojam. Tāpēc, lai likums „Par dabas resursu nodokli” būtu precīzi saskaņots ar pārējiem vides tiesību aktiem, tika izstrādāts un 2005. gada decembrī Saeima pieņēma jaunu „Dabas resursu nodokļa” likumu    31
  Jaunajā likumā ir noteikti subjekti, ar nodokli apliekamie objekti, nodokļu likmes, nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, atbrīvojumi no nodokļu maksāšanas, un ieņēmumi no dabas resursu nodokļa maksājumiem sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Atšķirībā no likuma „Par dabas resursu nodokli” jaunajā likumā vairs nav iekļauts tiesisks regulējums par Latvijas vides aizsardzības fondu    31
  Vides ministrija ir atkārtoti publicējusi jauno likuma „Par dabas resursu nodokli” projektu. Svarīgākās izmaiņas likumprojektā attiecas uz nodokļa likmēm – tās tiks palielinātas (tās tomēr būs zemākas nekā bija norādītas 8. jūnijā publicētajā likumprojektā). Tiek plānots ieviest jaunas likmes par videi kaitīgām precēm, t.sk. elektriskām un elektroniskām precēm    31
  Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus    31
  Turpretim finanšu līdzekļi ir tādi līdzekļi, kurus uzņēmums iegulda, lai iegādātos preces, saistībā ar uzņēmuma pamatdarbībai. Tās var būt gan pārstrādei nepieciešamās ķīmiskās vielas, vai arī dažādas cita veida preces    51
  Nodokļu likmes par ūdeņu resursu ieguvi    51
  Datu avots: Likums „Dabas resursu nodokļa likums” no 2006.gada 1. janvāra    51
3.  Noteikts arī, ka nodokli nemaksās, ja nodokļa maksātājs realizē vai piedalās nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmās, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmās vai videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmās. Subsīdijas par videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju un pārstrādi, tiks maksātas līdz 2006. gada jūlijam    53
4.  Grozītas ir likmes par ūdeņu resursu ieguvi, nosakot nodokļa likmes ne tikai atkarībā no to izmantošanas veida, bet arī atbilstoši resursa kvalitātei    53
5.  Pakāpeniski tiks paaugstinātas likmes par preču un izstrādājumu iepakojumu, jo noteikts, ka nodokļu maksātāji, kuri realizēs ražotāja atbildības principu un nodrošinās izlietotā iepakojuma reģenerāciju atbilstoši valsts noteiktajiem apjomiem, sākot ar 2007. gadu varēs nemaksāt nodokli    53
6.  Nav mainītas nodokļu likmes par piesārņojuma emisiju (novadīšanu) gaisā un ūdeņos, par transportlīdzekļiem un radioaktīvām vielām    53
  Lai aizsargātu apkārtējo vidi, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānodrošina elektrisko un elektronisko preču atkritumu savākšana un pārstrāde. ES direktīva 2002/96/EK paredz noteikumus, kas skar tieši šīs preču grupas. Saskaņā ar to tirgotājiem būs jāpieņem lietotas preces un jāparedz finanses to pārstrādei    53
  Konstatēt, vai uzņēmums apsaimnieko iepakojumu var pēc VID un vides inspektoru pārbaužu rezultātiem. Tāpēc ir nozīmīgi iepakojuma uzskaiti un DRN maksājumus veikt precīzi. Ja uzņēmums pats veic iepakojuma apsaimniekošanu, būtiski ir pareizi sakārtot ar iepakojuma plūsmu un apsaimniekošanu saistīto iekšējo dokumentāciju. Uzņēmuma rīcībā ir jābūt iepakojuma apsaimniekošanas aktiem. Sadarbojoties ar tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, Zaļais Punkts, Zaļo josta, uzņēmumam tiks nodrošināta visa nepieciešamā dokumentācija par iepakojuma apsaimniekošanu    58
  Par iepakojuma savākšanu un atkārtotu izmantošanu ir samaksājis preces importētājs. Otrreizējā pārstrādē ir divu veidu marķējumi: vienas, kas ir uz precēm un tās var pārstrādāt otrreiz, un marķējums, kas norāda, ka prece un/vai tās iepakojums var tikt ir daļēji vai pilnīgi ražots no pārstrādāta materiāla. Lai nodrošinātu ziņojuma par saražotā, eksportētā vai importētā iepakojuma apjomu un veidiem, kā arī par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem atbilstību valstiskā līmenī Eiropas Komisijas prasībām, pagājušā gada beigās tika pieņemti jauni noteikumi. Šie noteikumi nosaka, ka iepakotājiem pārskati par izlietotā iepakojuma savākšanu un resursu atgūšanas apjomiem un veidiem jāiesniedz reģionālās vides pārvaldēs atbilstoši šo noteikumu 2. un 3. pielikumam    62
  Salīdzinot jaunos noteikumus ar vecajiem, pēc autora domām, jaunās veidlapas aizpildīšana ir kļuvusi vienkāršāka un vieglāk aizpildāma, jo netiek vairs prasīts izdalīt primāro, sekundāro iepakojumu no transporta iepakojuma, jāuzrāda ir par periodu kopējais izlietotā iepakojuma apjoms    63
2.1.  attēls Dabas resursa piemērošanas kārtība par iepakojumu    63
  Datu avots: SIA Zaļā Josta apkopojošie dati    63
  Latvijā ir līgumsabiedrības, kas nodarbojas ar iepakojuma pārstrādes jautājumiem, un tās ir: SIA Zaļā Josta, Latvijas Zaļais Punkts, kur pēdējais ir starptautisks uzņēmums un darbojas daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, organizējot un nodrošinot apsaimniekošanas pakalpojumus uzņēmumiem    63
2.1.  Iepakojuma izlietojuma dinamikas analīze Latvijā    65
  Latvijā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas politiku izstrādā un ievieš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Latvijā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas politika tiek īstenota saskaņā ar „Vides aizsardzības politikas plānu”. Šis plāns ir balstīts uz Latvijas vides aizsardzības politiku un tās izstrādāšanu, identificējot visas ar vides aizsardzību saistītās jomas un uzskaita svarīgākās problēmas vides saglabāšanā. Attiecībā uz izlietot iepakojumu un sadzīves atkritumiem vispār, šajā plānā ir minēta to nepietiekošā pārstrādes jauda un samazināšanās industriālo izmaiņu rezultātā, kā arī neeksistējošas vai neefektīvas izlietotā iepakojuma savākšanas sistēmas, kuru modernizācija un jaunu sistēmu ieviešana ir paredzēta tuvākajā nākotnē ieviešot Latvijā ES direktīvu prasības. Papildus uzmanība būtu jāpievērš pieaugošajai izlietotā iepakojuma plūsmai, kuras pamatā ir dažādu preču patēriņa pieaugums kā industriālajā, tā arī plaša patēriņa precēm, kā rezultātā palielinās izmantotā iepakojuma apjoms. Svarīgākie mērķi, kas ir jāsasniedz līdz 2007. gadam, būtu:    65
  1)ES attiecīgo normatīvo aktu adaptācija un harmonizācija Latvijas Republikas normatīvajos aktos    65
  2)iepakojuma plūsmas datu bāzes izveidošana un tās uzturēšana    65
  3)kopējā izlietotā iepakojuma 50% reģenerācija un vismaz 15% pārstrādes līmenis    65
  4)efektīva izlietotā iepakojuma savākšanas sistēmas ieviešana Latvijā kopumā    65
  5)dažādu iepakojuma materiālu pārstrādes jaudu palielināšana un attīstīšana    65
  Attīstoties Latvijas ekonomikai un iedzīvotāju pirktspējai, kā atbildes reakcija seko pieaugošais importa apjoms Latvijas teritorijā. Diemžēl līdz ar preču patēriņa apjoma pieaugumu sagaidāms arī izlietotā iepakojuma apjoma pieaugums, turklāt lielākā daļa šī iepakojuma netiek pakļauta otrreizējai pārstrādei    65
  Vadoties pēc pētījuma rezultātiem, kopējais ikgadējais izlietotā iepakojuma līmenis 1998. gadā sasniedza 117,896 tonnas. Procentuāli izlietotā iepakojuma apjomu veido 40% - stikls, 29% - papīrs, 19% - polimēri, 5% - koksne, 4% - metāli, un 3% - kompozītmateriāli un citu veidu materiāli. 1998. gadā aptuveni 10% no gadā izlietotā stikla iepakojuma apjoma, 10% koksnes iepakojuma, kā arī polimēru materiālu iepakojuma identificējami kā materiāli, kas izmantoti atkārtoti. Kā redzams pēc pētījuma rezultātiem, kopumā otrreizējai pārstrādei netika pakļauti lielākā daļa iepakojumu materiālu apjoma    65
  Iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā un ar to saistīto problēmu risināšanā ražotāji sāka iesaistīties 1997.gadā, kad VARAM un Latvijas Iepakojuma asociācija noslēdza līgumu par sadarbību iepakojuma likumdošanas izstrādē un pilnveidošanā    66
2.2.  tabula    66
  Iepakojuma atkritumu apjoms un tā struktūra 1998.gadā    66
  Materiāls    66
  Apjoms tonnās    66
  Procentuāli    66
  Stikls    66
  47,209    66
  40 %    66
  Papīrs, kartons    66
  34,435    66
  29 %    66
  Polimēri    66
  22,012    66
  19 %    66
  Koks    66
  5,737    66
  5 %    66
  Metāli    66
  4,707    66
  4 %    66
  Kompozītmateriāli un citi    66
  3,796    66
  3 %    66
  Kopā:    66
  100 %    66
  Datu avots: Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati    66
2.2.  attēls Izmaksu novērtējums EUR (eiro) naudas vienībās pa gadiem    67
  Datu avots: Latvijas Iepakojuma Asociācijas dati    67
2.3.  attēls Resursu atgūšana un materiālu pārstrādes mērķi    68
  Datu avots: Latvijas Iepakojuma sertifikācijas centrs    68
  To konstatē pēc VID un vides inspektoru pārbaužu rezultātiem. Tāpēc ir nozīmīgi iepakojuma uzskaiti un DRN maksājumus veikt precīzi. Ja uzņēmums pats veic iepakojuma apsaimniekošanu, būtiski ir pareizi sakārtot ar iepakojuma plūsmu un apsaimniekošanu saistīto iekšējo dokumentāciju. Uzņēmuma rīcībā ir jābūt iepakojuma apsaimniekošanas aktiem    69
2.2.  Uzņēmumu sadarbība ar apsaimniekošanas organizācijām    70
  Latvijā LZP ir organizācija, kas ievieš un koordinē izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu, palīdzot uzņēmumiem pildīt iepakojuma likuma prasības par to savākšanu un pārstrādi. LZP ir viena no pirmajām organizācijām, kas uzsāka savu darbību Austrumeiropas valstīs, un Latvijā tā ir dibināta 2000. gadā, ņemot līdzdalību starptautiska mēroga organizācijā kā Pro Europe. Tā sniedz iespēju iegūt citu valstu pieredzi, kā arī saskaņot Latvijas sistēmas darbību, lai atvieglotu brīvo tirdzniecību starp valstīm    70
  Latvijas uzņēmumi, kuri piekrituši iepakojamo materiālu apsaimniekošanu nodot kādai no organizācijām, kas veic iepakojamo materiālu apsaimniekošanas programmas, saskaņā ar Vides ministrijas apstiprinājumu. AS Latvijas Zaļais punkts par 2004. gada rezultātiem paziņoja, ka klientu skaita ziņa ir jau sasniegti 756 uzņēmumi, kas ir par 66% vairāk nekā salīdzinājumā ar 2003. gadu. LZP 2005. gadā bija uzsācis kopējo projektu ar uzņēmumiem par eksportu uz citām valstīm un noslēdza savstarpējos līgumus par iepakojuma apsaimniekošanu tajās, un tās ir: Igaunija, Lietuva, Bulgārija, Austrija, Vācija, Čehija, Ungārija, Slovēnija, Slovākija, Īrija, un citas valstis    70
4.1.  Iepakojuma uzskaite SIA „Brenntag Latvia”    88
5.  Dabas resursu nodokļa uzskaite SIA „Mevasta”    92
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    97
Darba fragmentsAizvērt

Pasaules prakse liecina, ka ekonomiskā izaugsme un rūpes par apkārtējo vidi ir ļoti nozīmīgas. Nozīmīga ir kļuvusi globālā sasilšana un tās radītās problēmas, kas var atspoguļoties jau tuvākajā nākotnē. Tāpēc, visas pasaules valstis arvien vairāk pievēršas tieši jautājumam par apkārtējo vidi, tās saglabāšanu un uzturēšanu, lai nākotnē izvairītos no lielākām globālām katastrofām.
Latvijas Republikai saistošās un pašlaik dominējošās ir Eiropas Savienības izstrādātās direktīvas, kas arvien vairāk nostiprina likumisko spēku un Latvija nav izņēmums dažādu nodokļu pilnveidošanā, kur viens no tiem ir dabas resursu nodoklis un tā uzskaite, arī savas nodokļu sistēmas izveidē, jo nodokļu sistēmas radušās jau vecā senatnē, kad tapa pirmie valstiskie veidojumi.
Samērojot Latvijas iekšzemes kopproduktu ar nodokļu summu budžeta ieņēmumu daļā, var novērot, ka Latvijā ir mērena nodokļu sistēma: katrs nodokļu maksātājs budžetā vidēji iemaksā 30% savu ienākumu. Turklāt daudzveidīgā nodokļu likmju, atvieglojumu un atlaižu sistēma ļauj ikvienam nodokļu maksātājam izraudzīties optimālu darbības un savu līdzekļu izmantošanas sfēru. Vieni izvēlas atvieglotu nodokļu sistēmu un maksā budžetā nepilnu daļu no noteiktajiem nodokļu summu ienākumiem, citi atdod budžetam gandrīz divas trešdaļas savu ienākumu, jo darbojas jomā, kur ir augsti nodokļi, piemēram, akcīzes nodoklis, un stingra valsts kontrole.
Nodokļi kopumā dalās tiešajos un netiešajos. Dabas resursu nodoklis pieder pie tiešajiem nodokļiem. Tas nozīmē, ka šos nodokļus budžetā maksā ar nodokļiem apliekamā objekta īpašnieks, dotajā gadījumā dabas resursu nodokli – uzņēmējs, kas dabas resursus izmanto savā uzņēmuma saimnieciskajā darbībā vai savas saimnieciskās darbības rezultātā piesārņo vidi. Nodokļu likmes dažādos gadījumos ir diferencētas un atkarīgas no apliekamā objekta veida.
Aplūkojot dabas resursu nodokļa mērķi, tā objektus, nodokļa atlaides uzņēmējiem un grūtības praksē, ar kādām sastopas nodokļu maksātāji aprēķinot dabas resursu nodokli, darbā tiek parādīta šī nodokļa nozīmība un nepieciešamība attiecīgajām likumdošanas iestādēm piestrādāt pie nepilnībām.
Dabas resursu nodokli plašākā nozīmē var definēt kā kapitāla ieguldīšanu uzņēmuma darbībā. Šaurākā nozīmē, dabas resursa nodoklis ir sava veida kapitālieguldījums uzņēmumā, tā ražošanas vai tehnoloģisko iekārtu attīstībā, uzņēmējdarbībā vai cita veida darbībā ar mērķi gūt peļņu no šiem ieguldījumiem.
Kopš 1990. gada, kad tika izstrādāts pirmais likums par dabas resursu nodokļa piemērošanu un pieņemts Saeimā par spēkā esošu. Tā nozīmīgums gan uzņēmumu darbībā, gan valsts ieņēmumu palielināšanai ar gadiem ir krietni pilnveidots, taču Latvijas politiskā un ekonomiskā vide pēc 2004.gada 1.maija, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, ir mainījusies.
Maģistra darba mērķis ir analizēt un paradīt dabas resursu nodokļa ietekmi uz Latvijas uzņēmumu ekonomisko faktoru kopumu, kā arī noteikt iespējamos ietekmēšanas faktorus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un mūsdienās.
Maģistra darbā izvirzītie uzdevumi saistīti ar nodokļa uzskaites būtību gan no teorētiskā aspekta, gan praktiskā, vietējā un starptautiskā līmenī; izpētītas valsts noteiktās prasības un likumdošana, kura attiecas uz dažādiem uzņēmumiem un to darbību, definējot problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji; analizētas standartu prasības novērtējot tās; izpētīt ar dabas resursu nodokli saistītās galvenās uzņēmējdarbības nozares. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Dabas resursu nodoklis”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/678444

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties