Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:620979
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  ANALITISKĀ APSKATA DAĻA    7
1.1.  Latvijas tautsaimniecības attīstības raksturojums    7
1.3.  Būvniecības nozari ietekmējošie ārējie faktori    12
1.3.1.  Valsts konkurences politika    13
1.3.2.  Valsts fiskālā politika    15
1.3.3.  Valsts monetārā politika    18
1.3.4.  Ārvalstu tiešās investīcijas    20
1.3.5.  Būvdarbu imports    21
1.3.6.  Pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars    22
1.4.  Būvniecības nozari iekšējie ietekmējošie faktori    24
1.4.1.  Būvdarbu izpildi reglamentējošie normatīvie akti    24
1.4.2.  Būvniecībā saražotas produkcijas pieaugums    26
1.4.3.  Būvniecības nozares resursi un to izmaksas    27
1.4.4.  Būvdarbu eksports    29
2.  PĒTĪJUMU UN APRĒĶINU DAĻA    31
2.1.  Būvniecības nozares un tautsaimniecības izaugsme    31
2.2.  Ārējo faktoru ietekme uz būvniecību    36
2.3.  Iekšējo faktoru ietekme uz būvniecību    41
  Nobeigums    47
  Bibliogrāfiskais saraksts    50
Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums
Bakalaura darba ‘Būvniecības nozares attīstību ietekmējošie faktori’ izstrādes procesā autors izpēta un novērtēja būvniecības nozares attīstību ietekmējošus faktorus un izdalot galvenos no tiem, izdarīja sekojošus secinājumus.
Tā būvniecības nozari visvairāk ietekmē: citu nozaru pieprasījums pēc būvniecības produkcijas, valsts regulējamas procentu likmes hipotekārajām kredītam, ārvalstu tiešās investīcijas un valsts investīcijas, būvniecības nozarē resursu izmaksas.
Pēc izdarītiem analīzēm un pētījumiem, autors pienāca pie secinājumiem, ka būvniecības nozare ir cieši saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm, jo tieši būvniecības nozare sekmē infrastruktūras attīstību valstī. Pateicoties infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem, būvdarbu un remontu apjoms inženierbūvēs pārskata periodā palielinājās divās reizēs. Pieauga arī pieprasījums pēc dzīvojamām ēkām.
Hipotekāras kreditēšanas likmes pārskata periodā ļāva iedzīvotājiem ņemt kredītus par samērā zemām likmēm, kas veicināja pieprasījuma apsteigšanu pēc piedāvājuma. Tātad, valsts veicamā politika pārskata periodā veicināja pieprasījuma kāpumu, kas savukārt izraisīja cenu kāpumu.
Būvniecības produkcijas piedāvājums 2006. gadā pieauga pat par 662,3 milj. latiem, kas ir vairāk nekā visā 2005. gada piedāvāta produkcija.
No veiktajiem aprēķiniem un pētījumiem, var secināt, ka pateicoties straujām pieauguma tempām, būvniecības nozares īpatsvars tautsaimniecībā pārskata periodā palielinājās no 4,9 % līdz 5,7%. Būvniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pieauga 1,7 reizēs kaut gan visu strādājošo iedzīvotāju skaits pieauga tikai 1,12 reizēs. Tas liecina par būvniecības nozares atsevišķo rādītāju būtisko atšķirību no vispārējiem tautsaimniecības tendencēm.
Blakus būvniecības nozares attīstībai iet arī būvniecības resursu cenu kāpums, galvenokārt, uz darba spēka rēķinā. Jo būvniecības apjomi prasa vairāk darbinieku un resursu. Tas palielināja būvniecības izmaksas pārskata periodā par 20,2%. Neapmierināts pieprasījums un būvizmaksu kāpums, savukārt pieveda pie cenu kāpšanas pēc būvniecības produkta.
Tāds darba spēka faktors, ka darba ražīgumu, būvniecības nozarē pazeminājās pārskata periodā. Tā pievienotā vērtība uz vienu strādājošo būvniecības nozarē samazinājies par 10% jeb 0,9 reizēs. Tautsaimniecībā pievienotā vērtība šajā laikā palielinājusies par 60%. Tas skaidri norāda, ka būvniecības nozare pārskata periodā attīstījusies izteikti ekstensīvi, kaut gan valsts ekonomikā IKP pieaugums panākts galvenokārt paaugstinot darba ražīgumu.
Runājot par investīcijām, var secināt, ka valsts stāvoklis un pārskata gada situācija veicināja ārvalstu tiešās investīcijas būvniecībā. Tās investīcijas palīdzēs atjaunot iekārtas un mašīnas un veicināt uzņēmumu konkurētspēju, galvenokārt, ES tirgū.
Kopumā var secināt, ka būvniecības nozare ieņem lielo nozīmi valsts ekonomiskajā izaugsmē pētāmajā periodā. Pētījuma rezultāti liecina, ka būvniecības nozare sniedz 5,7% no IKP un tajā nodarbināto cilvēku skaits sasniedza 9,5% no visiem valstī nodarbinātiem 2006. gadā.
Valstī ai arī procesi, kuri bremzē būvniecības nozares attīstību - tā likumdošana un normatīvi būvniecībā pagaidām nav visai sakārtoti. Normatīvu maiņa pēc iestāšanas ES mazliet samazināja darba ražīgumu, jo daudz no būvniecības produkcijas neatbildēja ES prasībām.
Lai veicinātu būvniecības nozares attīstību, autors var piedāvāt tādus priekšlikumus, ka normatīvas bāzes sakārtošana. Ir jānodrošina Latvijas tehnisko un organizatorisko normu saskaņošana ar ES atbilstošo likumdošanu.
Valstij ir jāiegulda būvniecības nozares attīstībā, ka arī jāatbalsta mazos un vidējos uzņēmumus. It īpaši ieguldot zinātnē, lai sagatavotu speciālistus, kas aizvietos tik daudz nekvalificēta darbaspēka būvniecības nozarē.
Jārunā arī par būvju uzraudzību, jo dažās būves ir zemas kvalitātes, tāpēc ka būvniecībā pagaidām trūkst kvalificēta darbaspēka.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties