Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,70 (19%)
Cena ar atlaidi*:
11,50
Pirkt
Identifikators:935738
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.07.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 62 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Intelektuālais īpašums un autortiesības    6
2.  Autortiesības internetā    17
2.1.  Interneta sniegtās iespējas jeb priekšrocības    19
2.2.  Interneta trūkumi    20
3.  Ar autortiesībām aizsargājami darbi internetā    27
3.1.  Pārkāpumu veidi to izmantošanā    31
3.2.  Atbildība    50
3.3.  Problēmas darbu aizsardzības nodrošināšanā    53
4.  Ieteikumi iespējamiem risinājumiem darbu aizsardzības nodrošināšanai internetā    59
  Kopsavilkums    73
  Anotācija latviešu valodā    77
  Anotācija angļu valodā    78
  Anotācija krievu valodā    79
  Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts    80
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums
Autortiesības ir viena no intelektuālā īpašuma tiesību apakšnozarēm un ir paredzētas, lai aizsargātu autora radītos darbus no prettiesiskas to izmantošanas, taču interneta kā salīdzinoši jauna pakalpojuma straujā attīstība ir radījusi nopietnus draudus autortiesību aizsardzībai.
Neatkarīgi no tā, vai autora darbs būtu radīts saistībā ar viņa ikdienas profesionālo darbību vai augstvērtīgu brīvā laika pavadīšanu, attiecīgā darba izmantotājam ir jāsaņem atļauja un par to ir jāmaksā, bet interneta piedāvātie pakalpojumi dod iespēju ar autortiesībām aizsargātus darbus iegūt par brīvu, kā arī tos padarīt pieejamus un izplatīt, autoram par to neprasot atļauju.
Ņemot vērā šajā darbā veikto analīzi, autore izdara šādus secinājumus un ierosinājumus:
1. Kā primāro uzdevumu autortiesību pārkāpumu mazināšanā autore ierosina preventīvās funkcijas īstenošanu, ar to, pirmkārt, saprotot sabiedrības izglītošanu. Tāpēc par obligāto mācību priekšmetu vispārizglītojošajās skolās būtu jānosaka autortiesības, līdzīgi kā citur ārvalstīs.
Otrkārt, autore ierosina aktīvu un periodisku sabiedrības informēšanu par jaunākajām aktualitātēm un tiesu praksi Eiropā un pasaulē autortiesību jomā. Šis uzdevums būtu jāuztic autoru mantisko tiesību pārvaldījuma organizācijām, izstrādājot informatīvos apkopojumus, savukārt to izplatīšana sabiedrībai būtu jānodrošina interneta pakalpojumu sniedzējiem, citiem vārdiem sakot, personām, kurām būtu iespējas tos nosūtīt uz visām elektronisko pastu adresēm. Tas būtu līdzīgi, piemēram, līdz šim esošajai praksei izstrādāt informatīvos savas darbības pārskatus, tos padarot pieejamus organizācijas tīmekļa vietnē. Tāpat būtu jārīko periodiskas publiskās diskusijas par autortiesībām.
2. Latvijā līdz šim visaktuālākā problēma ir tā saucamo embedēšanas jeb iegulto hipersaišu izmantošana, tās iekopējot interneta lietotāju personīgajās vai citās mājaslapās, padarot attiecīgo darbu pieejamu ikvienam lapas apmeklētājam. Šajā ziņā pastāv divi krasi atšķirīgi viedokļi. Saskaņā ar pirmo, iekopējot savā mājaslapā minēto saiti, ar kuras palīdzību persona, esot šajā lapā, redz saturu, kas faktiski atrodas varbūt pat citā valstī un citā lapā, nav autortiesību pārkāpums. Turpretī, saskaņā ar otro viedokli, pat, ja video materiāls atrodas uz YouTube servera, izmantot tā iegulto saiti savā mājaslapā ir tiesības tikai ar autora atļauju, jo darbs tādējādi tiek padarīts pieejams sabiedrībai pašreizējā, nevis materiāla sākotnējā mājaslapā vispasaules tīmeklī. Autore piekrīt otrajam viedoklim, jo ar šādu darba izmantošanu, tas tiek atkārtoti padarīts pieejams sabiedrībai, neskatoties uz tehnoloģisko aspektu.
3. Ar Gūtenberga iespiedmašīnas izgudrošanu autortiesības radās, taču līdz ar interneta un daudzo tā pakalpojumu attīstību arvien biežāk sastopamies ar uzskatu, ka autortiesības varētu beigties. Tomēr autore uzskata, ka internets ir radījis izaicinājumu autortiesību pastāvēšanai, jo autoru darbu aprite ir kļuvusi vērienīgāka. Internetā ir vieglāk darbu padarīt pieejamu un veikt tā apriti, taču grūtāk izsekot un noteikt, kura persona šīs darbības veic.
4. Līdzšinējā tiesu prakse liecina par visai aktīvu vēršanos pret individuālajiem interneta lietotājiem, kuri ir veikuši nelegālo failu apmaiņu. Tomēr autore uzsver, ka šādu tiesas procesu iznākums ne vienmēr ir veiksmīgs, jo fiziskās personas rīcībā bieži vien nav materiālo līdzekļu, kuri būtu jāatlīdzina par autoram nodarīto kaitējumu. Jāpiebilst, ka vēršanos pret fiziskām personām apgrūtina datu aizsardzība, uz kuru attiecina arī tos datus, pēc kuriem identificē interneta lietotājus. Tomēr pēdējo gadu laikā ir vērojama vēršanās pret šādu pakalpojumu sniedzējiem jeb nodrošinātājiem. Lai arī, tehnoloģijām attīstoties, ir mainījušies arī to darbības modeļi un tiešo autortiesību aizskārumu veic individuālais interneta lietotājs, tomēr šādu iespēju tehnoloģiski nodrošina tā sniedzējs.
Kā liecina šajā darbā aplūkotā tiesu prakse ārvalstīs, failu apmaiņas pakalpojumu sniedzēji, pret kuriem celtas prasības, ir bijuši spiesti atlīdzināt prasītājiem nodarītos zaudējumus un pat slēgt savu darbību vai ieviest tehnoloģiskus līdzekļus, lai identificētu nelicencētu darbu plūsmu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Autora tiesības interneta vidē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/935738

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties