Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,65 (17%)
Cena ar atlaidi*:
17,83
Pirkt
Identifikators:877003
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 71 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija latviešu valodā    3
  Anotācija vācu valodā    4
  Ievads    5
1.  Profesija indivīda karjeras attīstības kontekstā    9
1.1.  Karjera cilvēka dzīvē    9
1.1.1.  Jēdziena „karjera” izpratne    9
1.1.2.  Karjeras izglītība    11
1.2.  Profesijas izvēle    12
1.2.1.  Profesijas izvēle un profesionālā orientācija    12
1.2.2.  Profesijas izvēli ietekmējošie faktori    16
2.  Profesionālās identifikācijas process jauniešu vecumposmā    21
3.  Jauniešu tālāk izglītības un nodarbinātības tendences mūsdienu mainīgajā situācijā    27
3.1.  Karjeras lēmumu pieņemšana    27
3.2.  Nodarbinātības iespējas, to ietekmējošie faktori    30
3.3.  Augstākā izglītība profesionālās kompetences nodrošināšanai    31
4.  Augstskolas un profesijas izvēles mijsakarības praksē    34
4.1.  Pētījuma dalībnieki, instrumentārijs, procedūra    34
4.2.  Rezultātu analīze    35
4.2.1.  Datu analīze vidusskolēnu izlasei    35
4.2.2.  Datu analīze studentu izlasei    48
4.2.3.  Datu salīdzinājums skolēnu un studentu izlasei    55
4.2.4.  Interviju analīze    60
4.3.  Iegūto rezultātu interpretācija    63
  Secinājumi    66
  Izmantotās literatūras un citu avotu saraksts    68
  Pielikumi    72
  Galvojums    83
  Pārbaudījumu komisijas vērtējums    84
Darba fragmentsAizvērt

Vidusskolas posmā, ja skolēns nolēmis turpināt mācīties un iegūt augstāko izglītību, notiek profesionālā orientācija: skolēns izvēlas to akadēmisko jomu, kurā pēc skolas beigšanas studēs, tāpēc mācības vidusskolā ir virzītas uz zināšanu ieguvi. Tātad jau 9.klasē skolēniem ir jāizdara pirmā lielākā izvēle savā karjeras plānošanā un vadīšanā, pieņemot lēmumu, vai turpināt izglītību vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē. Vidusskolā pastāv priekšmetu izvēles princips, kad skolēns, papildus obligātajiem mācību priekšmetiem izvēlas priekšmetus atbilstoši savām interesēm un nākotnes studiju iecerēm vai karjeras prasībām.
Augstskolas izvēle ir ļoti svarīga katra jaunieša dzīvē, jo ir jāizvēlas, kādus eksāmenus kārtot beidzot vidusskolu, lai varētu sekmīgi iestāties paredzētajā augstskolā, jo no šīs izvēles atkarīga turpmākā dzīves ceļa izvēle.
Laikā, kad zināšanas, starptautiskā izglītība un darba pieredze paver daudz iespējas, izvēloties savu nākamo profesiju jauniešu vēlmes un vajadzības pēc informācijas par mācībām un darbu kļūst arvien lielākas. Dažiem tā rada nopietnas pārdomas par turpmākās karjeras virzību, jo piedāvātā informācija ir tik dažāda, ka tas rada grūtības izvēlē. Nav skaidrības par iespējām iegūt darbu pēc izvēlētās izglītības programmas beigšanas, un kādas potenciālās iespējas pastāv turpmākajā kvalifikācijas celšanā vai pārkvalifikācijā un karjeras veidošanā.
Sevis apliecināšana īpaši aktualizējas jauniešu vecuma periodā. Sevi var realizēt tas, kurš apzināti spēj sevi vadīt, gan izvēloties sev vēlamās vērtības, gan plānojot izvēlēto darbību norisi vajadzību apmierināšanas procesā.
Parasti jaunieši saistīti ar dažādām dzīves jomām, tāpēc iekšēji izvēršas strīds par to, kuru no dzīves ceļiem izvēlēties. Tikpat svarīgi, veicot izvēli, ir arī līdz galam realizēt to, ko esi izvēlējies, tas individualitātei palīdz izjust savu varēšanu un briedumu darboties produktīvi kā personībai.
Jauniešiem ir būtiski savlaicīgi iepazīties ar savu izvēlēto specialitāti, lai tā saskanētu ar vēlmēm, interesēm un spējām, svarīgi arī uzzināt, kādi speciālisti ir nepieciešami darba tirgū. Taču saprast, kura ir tā pieprasītākā profesija, ir ļoti grūti. Bieži vien nākas uzklausīt vecākus, draugus, skolas biedrus, par speciālistu trūkumu un pārpalikumu darbaspēka tirgū, tomēr, izvēle ir jāizdara pašam.
Tuvāko gadu laikā arvien vairāk samazināsies vidusskolas absolventu skaits, kas ir kā sekas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu demogrāfiskajai krīzei, kā rezultātā pieaugs konkurence augstskolu vidū.
Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2007. – 2013. gadam norādīts, ka Latvijai nav daudz dabas resursu, kas varētu nest lielu un ātru peļņu. Latvijas galvenais resurss ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana. Zināšanas nosaka darbaspēka kvalitāti, veicina kapitāla izmantošanu un stimulē tehnoloģiju attīstību. Atbalsts izglītībai veicina lielāku nācijas saliedētību. Tikai izglītota un zinoša sabiedrība var garantēt valsts iekšējo un ārējo drošību. Ar savām zināšanām un darbu ikviens cilvēks piedalās valsts attīstībā un ir atbildīgs par tās nākotni (Latvijas nacionālās attīstības plāns 2007. – 2013.).
Augstskolas ir vienīgās, kas valsts ekonomiskās lejupslīdes un savstarpējās konkurences apstākļos var sniegt un sniedz atbalstu jauniešiem informācijas ieguvē, jo pašlaik valstī nav organizācijas, kas sniedz karjeras pakalpojumus, līdz šim to veiksmīgi darīja Valsts nodarbinātības aģentūra (NVA).
Augstskolām, it īpaši valsts dibinātām, ir būtiski piesaistīt motivētus jauniešus, tādus, kas izprot savas izvēlētās profesijas nozīmi, darba pienākumus, darba tirgu, kā arī savas spējas, prasmes un intereses. Pašlaik ir diezgan augsts studentu atbirums, kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā statistika, tad 2007./2008. gadā gandrīz katrs piektais students ir pārtraucis mācības, jeb 18,2 % no studentu kopskaita koledžās un augstskolās.
Aktuāls uzdevums ir samazināt no izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu skaitu, kuri neturpina mācības (Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, 2008).
Studentu atbiruma samazināšana no resursu taupības viedokļa ir ļoti aktuāla problēma, kurai augstskolām kopā ar attiecīgām valsts institūcijām ir jāvelta pienācīga uzmanība (Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2008.gadā (skaitļi, fakti, tendences), http://izm.izm.gov.lv /registri-statistika/statistika-augstaka/3290.html).
Tādēļ pētījuma mērķis ir noskaidrot, kad jaunietis sāk interesēties un plānot profesiju, tālāko izglītību, kādi informācijas avoti ietekmē lēmumu pieņemšanu, kādi ir noteicošie faktori izglītības iestādes un profesijas izvēlē – salīdzināt tos ar teorijām.
Pēdējos gados Latvijā vērojamas būtiskas izmaiņas tautsaimniecības nozaru attīstībā un darba tirgū. Demogrāfisko izmaiņu un sabiedrības novecošanās kontekstā izmaiņas ir skārušas arī karjeras attīstīšanas jomu. Šobrīd ar grūtībām izglītības un profesijas izvēlē saskaras gan skolēni un studenti, gan pieaugušie iedzīvotāji (www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_ tirgus/kaas_koncepcija.doc).…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Augstākās izglītības iestādes izvēli ietekmējošie faktori profesijas apguvei jauniešu vecumā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/877003

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties