Ārpusģimenes aprūpe un bērnu adopcija Latvijā sabiedrības skatījumā

SECINĀJUM
1. Informācija par ārpusģimenes aprūpes un bērnu adopcijas ietekmi uz sabiedrību sociologu skatījumā ir ierobežota.
2. Strukturālā funkcionālisma pieejas pārstāvji uzskata, ka mākslīgā ceļā radīta ģimene ir disfunkcionāla.
3. Atspoguļojot konfliktu teorijas uzskatus, autore konstatē, ka ģimene var radīt arī vairākas problēmas, kas veicina sociālo nevienlīdzību un var pakļaut savus biedrus vardarbībai, strīdiem un cita veida konfliktiem.
4. Ideālā gadījumā ģimene pilda vairākas sabiedrības funkcijas: socializē bērnus, sniedz praktisku un emocionālu atbalstu saviem locekļiem, regulē seksuālo reprodukciju un nodrošina saviem bērniem sociālo identitāti.
5. Ārpusģimenes aprūpes (audžuģimenes, aizbildnības) un adopcijas galvenais mērķis ir bez vecāku gādības palikušam bērnam un/vai bārenim atrast ģimeni un/vai nodrošināt iespēju augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē.
6. Galvenais bērnu tiesību aizsardzības (speciālisti, iestādes, institūcijas, sabiedrība kopumā) mērķis ir nodrošināt ģimeni katram bērnam.
7. Audžuģimenes, aizbildņi un adoptētāji saskaras ar vienlīdz lieliem izaicinājumiem mēģinot izprast, atbalstīt, nodrošināt vidi bērnam, kur viņš jūtas gaidīts, mīlēts un ir drošībā.
8. Audžuģimenes, aizbildnības un adopcijas statuss ir atšķirīgs no juridiskā viedokļa, kur audžuģimene tiek definēta kā bērna aprūpētājs, aizbildnis – likumiskais pārstāvis un adoptētājs dabiskais aizbildnis t.i. vecāks – ar adopcijas apstiprināšanas brīdi.
…