2-3 gadu bērnu saskarsmes prasmju veicināšana M.Montesori pieejā

Secinājumi
1. Saskarsme bagātina mūsu dzīvi, un mūs pašus. Tā ir kontaktu nodibināšanas, mijiedarbības un attīstības process. Saskarsme ir galvenā bērna esamības forma, tā nav iedzimta, tā rodas dzīves gaitā. Katrs bērns ir individuāls, un dažādi iejūtas ļaudīs, ir bērni, kas grib uzturēties vienaudžu pulkā, citi labāk jūtās tuvinieku vidu, citi grib būt vieni. Bērniem, kuriem ir saskarsmes prasmes, vieglāk norīt socializācijas process, sabiedrības kultūra un uzvedības prasmes. Tāpēc bērnam, jau no bērnības ir jāveicina saskarsmes, lai pilnvērtīgi attīstītos kā personībai.
2. Bērna pirmie dzīves gadi ir atkarīgi nozīmīgi psihiskai, emocionālai un intelektuālajai attīstībai. Smadzenes bērnam aug ļoti strauji, un viņa piedzīvotais spēj virzīt un mainīt šo augšanu. Pieredzētais saskarsmes veids, kādā bērni tiek mīlēti un loloti spēcīgi, ietekmē viņu domas par sevi un pasaules uztveri visu atlikušo mūžu.
3. Bērniem galvenais dzīvē ir rotaļas un aktivitātes, kas attīsta uztveri, atmiņu, domāšanu, valodu, sadarbību, saskarsmi un informācijas apmaiņu. Rotaļājoties bērni apmierina savu sociālo vajadzību, būt dzīvē kopā ar citiem cilvēkiem. Rotaļa ir tiešs saskarsmes veids, kurās laikā nodibinās kontakti ar līdzcilvēkiem, kā arī tiek atrasti draugi.
4. Bērna apmācības procesā par svarīgāko jāuzskata apkārtējā vide. Jo bērns spēj attīstīties un gūt pārliecību par saviem spēkiem, darbojoties viņam vajadzībām atbilstošā telpā.
5. Iegūtie pētījuma rezultāti un analīze ļauj secināt, ka, draudzīgi un brīvi rotaļājoties, bērnos rodas saskarsmes prasmes, attīstās komunikatīvās prasmes, māka dalīties ar mantām un saudzēt tos. Bērns mācās piekāpties un pieņemt vienaudža ieteikumus, kā arī izrāda velmi pētīt un vērot.…