Igaunijas Publisko bibliotēku likums detalizēti izklāsta visu līmeņu pārvaldes orgānu atbildību. Tajā noteikts, ka publisko bibliotēku dibina vietējā pašvaldība, rajona vai pilsētas bibliotēka ir atbildīga par darba koordināciju, starpbibliotēku grāmatu apmaiņu un pārvietojamām bibliotēkām. Vietējā pašvaldība savukārt nodrošina personāla atalgojumu, taču finansiālā atbildība par bibliotēkas krājumu komplektēšanu tiek sadalīta starp vietējo pašvaldību un valsti. (7) Algu maksā Kultūras ministrija. (12)
Bibliotēku likums no saka tās legālo statusu, ka tā ir reģistrēta un atrodas saistībā ar likumu. Likumā ir noteiktas arī funkcijas – bibliotēkas darbība ar kolekcijām, nacionālā bibliogrāfija, koordinācija, prezentācijas, saistība ar ISBN, ISSN, ISMN, darbības starptautiskos projektos. Tāpat kā parlamentārā bibliotēka tā nosaka savas saistības ar valdību. Nosaka arī izpētes darbību, standartu izstrādi, informācijas tehnoloģiju u.c. (5)
Ir arī Igaunijas bibliotēku asociācija. Tajā ir apvienotas 800 bibliotēkas. Organizē apmācības un profesionālos notikumus. (12) Tās misija ir palīdzēt pasargāt Igaunijas nacionālo identitāti. Tās vīzija ir apvienot dažādu tipu bibliotēkas un bibliotekārus. Tās pārvaldībā ir 9 cilvēki. (13)
Kopumā jāsecina, ka pret Igaunijas Nacionālo bibliotēku cilvēki izturas ārkārtīgi pozitīvi un mīl savu nacionālo identitāti, kas tieši izpaužas bibliotēkas sistēmpolitikā. Valsts ir sakārtota no iekšienes, tāpēc arī sistēmpolitika ir pārredzama un skaidra, vismaz tāds priekšstats rodas no informācijas avotiem, ko es esmu izskatījusi. Tiek domāts par to, lai pieejamā informācijas Igaunijas bibliotēkā ir pieejama ne tikai bibliotēkas lietotājiem, bet visiem iedzīvotājiem.
…
