Elektromagnētiskie viļņi

Elektromagnētisko viļņu eksistenci paredzēja Maksvels 1864 gadā.

*Skaņas viļņus gaisā izraisa stīga, kas svārstās. Ūdens virsma viļņojas, ja to iešūpo ūdenī iemests akmens, seismiskie viļņi rodas zemestrīces radītas pēkšņas zemes iežu nobīdes rezultātā. Kopējs šiem viļņiem ir tas, ka tos gan gaisā, gan ūdenī, gan cietā vielā izraisa ķermeņu svārstības. Svārstības notiek arī elektromagnētiskajā svārstību kontūrā. Tās ir elektrisko lielumu — lādiņa, sprieguma un strāvas stipruma — svārstības. Līdzīgi kā visas svārstības, arī šīs svārstības izraisa viļņus. Tos sauc par elektromagnētiskajiem viļņiem
Vaļējs elektromagnētisko svārstību kontūrs veido elektrisko dipolu, kas kā antena izstaro elektromagnētisko vilni.
Elektromagnētiskais vilnis ir šķērsvilnis. Tajā perpendikulāri viļņa izplatīšanās virzienam notiek elektriskā lauka intensitātes un magnētiskā lauka indukcijas svārstības. Elektromagnētiskajā vilnī un vektori svārstās vienādās fāzēs un ir savstarpēji perpendikulāri.
Elektromagnētiskā viļņa garumu un svārstību periodu saista sakarība , kur ir elektromagnētisko viļņu izplatīšanās ātrums dotajā vidē. Vakuumā v = c, kur c = 299 579 278 m/s ir absolūtā konstante ( c ≈ 3 * 108 m/s ). Elektromagnētisko viļņu izplatīšanās ātrums vakuumā c ir vislielākais iepējamais ātrums dabā. …