Jāzepa Vītola dzīve un daiļrade Rīgā

Felsburgā dziesmas jauktam korim „Latviešu lūgšana svešumā klīstot, solodziesma „Gaidās” (operdziedātāja Jāņa Niedres vārdi), aranžētas agrāko gadu solodziesmas „Man prātā stāv”, „Pie tava augstā, baltā loga”, „Aizver actiņas” (Soprānam ar stīgu kvarteta pavadījumu), „Biķeris miroņu salā” (jauktam korim, vijolei, altam čellam, ērģelēm).
Dažas nedēļas pavada Lībekā. Tur atjauno stīgu kvartetu (op.27), restaurē 1 vijoles partiju, pievērsās tautas dziesmu apdarēm.
Uz nedaudz ilgāku laiku apmetas Detmoldā. Tur 1946.g. Operdziedātājs Emīls Mauriņš organizē mūzikas skolu, Jāzeps Vītols kļūst tās vadītājs un teorētisko priekšmetu un kompozīcijas pasniedzējs. Profesors atkal jutās vajadzīgs.
Darbi: koris „Trimdā” (Aleksandra Vītola vārdi), korālis trīs sieviešu balsīm „Dievs augstais, dvēseles izredzētais”, liturģijas u.c. garīgās mūzikas darbi, kurus rakstīja pēc pasūtījuma, arī tautas dziesmu apdare duetam „Meitiņa mīļā”.
1947.g. dodas uz Lībeku. Komponistu uz nestuvēm ienes Lībekas latviešu slimnīcā. Sakarā ar Lībekā paredzēto K. Barona piemiņas koncertu: tautas dziesmu apdare vokālajiem ansambļiem, solobalsij ar klavierēm „Ak, tu manu skaņu balsu” (Lokatiesi mežu gali), „Rožu dārziņš”, pēc tautas dziesmu parauga sacer dainu „Pūt, vējiņi, rāmi, rāmi” (soprānam, altam, tenoram, klavierēm).
Jāzeps Vītols savu dzīvi beidz ar mūzikas velti jeb Baha vārdiem runājot, „muzikālu upurējumu” dzimtenei kora dziesmu „Kalējs” (K. Skalbes vārdi).
Apglabāts Lībekas Forverkera kapsētā.
…