Eiropas Savienība: vienota daudzveidībā. Vienota valūta

Pirms vairāk kā pusgadsimta, Francijas ārlietu ministrs Šūmanis nāca klajā ar deklarāciju, kura paredzēja Francijas – Vācijas kopēju ogļu un tērauda ražošanu un tirdzniecību. Šūmana paziņojums iekļāva sevī stratēģiju par Vācijas ekonomikas atveseļošanu un Francijas nacionālo drošību, kas būtībā bija galvenais Ogļu un tērauda kopienas līguma pamatojums. Tā bija divu spēcīgu valstu sadarbība, sākotnēji tikai ogļu un tērauda jautājumā.
Laikam ejot, Eiropas ogļu un tērauda kopiena paplašinājās un kļuva par Eiropas Ekonomisko kopienu, tad par Eiropas Kopienu un visbeidzot par Eiropas Savienību. No sešām dibinātājvalstīm - Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas, Eiropas Savienība ir izveidojusies par organizāciju, kurā darbojas jau 27 Eiropas valstis.
Šajā ilgajā laika posmā Savienības struktūra, organizācija, mērķi un uzdevumi ir mainījušies un kļuvuši visaptverošāki un plašāki. Ja sākotnēji dalībvalstu sadarbība bija paredzēta tikai ogļu un tērauda ražošanā, vēlāk mazliet plašākā ekonomiskā jomā, tad mūsdienās valstu sadarbība ir gan ekonomiskajā, gan politiskajā, sociālajā, kultūras, aizsardzības, kultūras, izglītības un citās sfērās. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstis ir dažādas, katra ar sev raksturīgām īpatnībām, uzskatiem un tradīcijām. Tieši šī iemesla dēļ bieži vien ir grūtības atrast kompromisu vajadzīgajos jautājumos.
Arī pati Eiropas Savienības devīze skan – „vienoti dažādībā”. Šī devīze, manuprāt, apzīmē Eiropu, kurā ir apvienojušās daudz un dažādas identitātes un kultūras, kuras pastāv katra atsevišķi un kurām Eiropa necentīsies uzspiest savu „ideālu”, savu uzskatu par to, kādai ir jābūt demokrātiskai valstij. …