Daba Kārļa Skalbes dzejā

Neatņemama Skalbes dzejas daļa ir cilvēks dabā – cilvēka dzīves atziņu atklāšana, vērojot dabu un draudzīgi pastāvot ar to. Neviltoti viņa dzejā ir attēlota dabas ietekme uz cilvēka dzīvi un dvēseli, attīstību un mūža norietu – kā cilvēks no dabas nācis – dabā arī atgriežas. Apbrīnojama ir spēja atainot dabā notiekošo, tik cilvēcīgi un mums saprotami. Skalbes dzejoļos ir jaušams tāds miers un klusums, kurš īstenībā sevī slēpj visu iespējamo dabas nemieru. Skalbe bija patiess patriots, bet viņš nerakstīja slavinošas politiskas dzejas rindas un nenodarbojās ar filozofiju par sabiedrības slāņiem– tā vietā viņš savu mīlestību un cieņu pret dzimteni izpauda caur dabas cildināšanu